Kad biju atguvusi atpakaļ manu tējas/kafijas krūzi no kolēģa (vui, kā man nepatīk, ja to ņem! Man te ir vēl 2 krūzes un tās drīkst ņemt, bet tā viena ir tabu.), ielēju sev ābolmētras tēju un pacienājos ar šokolādi. Kad krūze bija iztukšota, kaut kā nejauši to pieliku pie auss. Nu vai ziniet, gliemežvākos jūra! Manā Starbucks krūzē ir okeāns un pie tam vēl šalc.
Lai noskaidrotu to, vai nekļūdos, devos pie Babū, jo viņai dārgumu kastē ir viens gliemežvāks. Tā skaņa atšķiras minimāli, bet tagad ir tikai divi varianti: vai nu jūra ir arī manā krūzē, vai arī tās nav ne gliemežvākā, ne arī manā krūzē. Tā lūk!
P.S. Grēviņš sācis spēlēt pa SHW draņķīgu mūziku. Grēviņ, proties! Redz, kā PriedesFauna nepieviļ =)
ak mīļā
zini neesmu aizmirsusi, ka soliju ierakstīt tak Tev labas filmas
tā pēdējā tikšanās man sanāca mazliet kā mudžeklis ar kavēšanos un pārpratumiem. kad nākošreiz došos tad būs. jo nevaru iedomāties ka kaut kad nevarētu vēlreiz doties ciemos
ārpus mājām redz kaut kā sanāk saskrieties mums. brīnums
Mhm.
Ja nu Tev ned.nog sanāk būt Ziemeļpolā, tad Tu jau zini, kur mani atrast. Pakāpieni gan nekad nav skaitīti, bet kādi 40 varētu būt =)
sonedel nesanaks gan. bet pedejo reiz kad biju atceros kad tiesi kad atbraucu Tu devies prom. sanaca sasmaidities.
interesanti