Aploksne gan man ir, viss ir, tikai pasts tik tālu, tik tālu, miegs tik ciešs, tik ciešs, tāpēc vien priecājos, ka tās saņēmējai vēl ir drusku pacietība. Lai zinātu, ko gaidīt un varbūt vēl izvilinātu nedaudz pacietības, skats uz aploksni.
Visu laiku nevarēju saprast, kā tam zilonim trūkst. Auss! Tā ir auss!
Vai shitamaa celjos uz Vaacijas pusi???? :)
Ja, ja, Freulein!
es ar tādu aploksni labprāt saņemtu, pat tukšu, he! :)
Tās Aploksnes arī pastnieču sejās rosina smaidus :) Kad aizgāju pēc paciņas, pastniece to atrada un smaidot kaut ko iekomentēja par zīmējumiem. Protams, patīk. Kā var nepatikt :)
Elīnas, jūs mani iedvesmojat!
Vai, ku mīlīgi! Izskatās, ka zilonim uz ķepām rakstīts “ommm ommm”… :D
Man arī sejā iezagās smaids, kad saņēmu aploksni no Tevis… :)
Skatos ikvienam Tu sagādā kaut ko īpašu… :)