Mammu, nelasi :D
Kaspars uz darbu parasti nāk pusstundu vēlāk nekā es, viņš drīkst, viņš ir mans boss.
Brokastis jau biju paēdusi, pēdējie cepumi tika apēsti vakar (Kaspars apēda – tā nu ir, gribi sēdēt kopā ar bosu vienā kabinetā, dalies ar cepumiem:D )
Lai gan svētki jau kādu laiku kā garām, mums aizķērušās piegādātāju nestās dāvanas. Uz galda vientulīga un noskumusi gozējas šampanieša pudele, kas šorīt kļuvusi par mūsu otrajām brokastīm. Aristokrātu brokastis, kā es smejos.
Taču patiesībā gribēju stāstīt par kādiem vārtiem, kurus esmu ievērojusi Avotu ielā. Nams neatrodas tieši pie pašas ielas, bet gan mazliet dziļāk pagalmā. Tas ir vecs un laika zoba kārtīgi paplosīts, taču tā skaistākā rota ir metāla vārti. Ik reizi, kad eju tiem garām, aizdomājos, nez kā tie izskatījās tad, kad nams ziedēja kā puķe pils dārzā un to apdzīvoja kāds bagāts saimnieks.
Ļāvu vaļu fantāzijai un iedomājos, ka aiz vārtiem pleties bagātīgs ābeļdārzs, kurā noteikti bijusi ierīkota lapenīte vai kāds cits dārza namiņš, kur pulcējās viesi. Dāmas šaurās, bet garās kleitās, kuru piedurknes izskatījās kā uzpūstas kūciņas. Apkaklīte augsta un cakota, krūtis it kā iespīlētas, taču ne pārlieku. Elegants saulessargs ar mežģīņotu maliņu pie rokas. Galvā cepure ar strausa spalvām, mati viegli ieviļņoti un lūpas maigi rozā. Prātā nāk Petrela kundze no Emīla nedarbiem, lai gan, ja tā padomā, šo kundzi arī laika zobs bija jau paspējis paskrubināt. Lūk, taču vīrieši stalti, tērpušies vasarīgos uzvalkos ar vesti, no kuras krūšu kabatiņas laukā kā tāda čūska vijās pulsteņa ķēde. Izriezuši krūtis kā tādi gaiļi, tie noteikti pārsprieda jaunākos politikas jautājumus, vai arī atklājumus zinātnē. Kāds no viņiem noteikti bija tikko atgriezies no ārzemju ceļojuma un dalīja biedriem līdzi atvestos cigārus. Jā, jā, es par daudz skatos filmas, taču iedomājieties, kā viņi malkoja tēju un dāmas mielojās ar kūkām no tuvējās beķerejas, kas noteikti bija slavena visā apriņķī.
Taču tagad vārti stāv vientulīgi un mēs varam tikai minēt, kas kādreiz aiz tiem noticis.
Joprojām gaidu pavasari, kad aiz vārtiem putni sāks sniegt koncertus, lai koku lapas vējā tiem applaudētu.
Bet mums aristokrātu rīts turpinās.. vēl tik derētu kādu lašmaizi =)
foto: flickr.com (MMGoode photostream)
