Būsiet jau pamanījuši, ka, iestājoties citam gadalaikam, tāds arī ieniek virtuvē. Dažreiz krāšņāk, dažreiz sasteigtāk, taču šogad gribējās citādāk, lai arī ziema Rīgā manī nekādu sajūsmu nerada. Nepiestāv un viss.
Par to, kas piestāv virtuvei, varēsiet vērtēt jūs, skaļāk vai klusāk pie sevis kaut ko nobubinot, vai arī ieklaudzinot taustiņos. Te būs! Vismaz uz pāris mēnešiem ziemīgs motīvs un sniegs.
Lai silti!
Ak, jā, un izsaku līdzjūtību sakarā ar to, ka rītdien ir vai nu atkal piektdiena, vai arī jau pirmdiena. Jā, esmu no tiem, kurus daudzās brīvdienas nesajūsmina, jo sestdienas rituāls man ir svarīgāks par vienu brīvu pirmdienu. Tā lūk.
Tā trešās kartiņas no augšas omulība atsver sestdienas darbīgumu. Arlabunakti!
Tā tējkanna- burvīga!
Putniņu silueti, smalkas mežģīņu pārsliņas … skaisti, Kni! Attieksme pret garajām brīvdienām mainās, kad rodas bērneļi – knēveļi, tas maina ļoti daudz, reizēm šķiet, ka pārāk… bet tas arī iedot ļoti daudz. Un tikai vai tā reizēm ilgojos pēc saviem rituāliem vienatnē, pēc brīvestīgā soļa … bet kādu dienu jau tas atkal man būs!
Nē nu.. bet sešas brīvas dienas.. Pēc tam kā kroplis darbā divas un atkal. Nav ordnunga, nav.
Visu laiku sajūta, ka mani ar tiem bērniem baida. ;)
Es arī viena no tiem, kam šodien darba diena. Kartiņas radīja siltu smaidu man sejā, paldies! :)