Sala. Likās, ka viena no istabas sienām bija uzrīkojusi atvērto sienu dienas un ļoti laipni aicināja aukstumu ienākt mājā. Nelīdzēja ne aizlīmētie logi, ne cepeškrāsns kurināšana. Aukstums grieza valšus istabas vidū un stindzināja līdz kaulam.
Trīs segas veidoja siltuma aizplūšanas barjeru un visādi citādi centās to vēl kaut kādi noturēt ķermenī.
Tikmēr šķēlītēs sagrieztie āboli, kas svētdienas vakarā bija savērti krellītēs, turpināja kaltēties uz radiatoriem, kuri nu bija pārvērtušies par pilsētnieka mūrīti.
Līdz ar segu kā silts mierinājums skanēja doma, ka jāiztur mazliet vairāk par nedēļu un tad aukstums rimsies, mājās atkal kļūs siltāks un sīpolveidīgo ģērbšanos varēs pārtraukt.
Jau kuro ziemu, stāvot pie loga un skatoties uz sniega kupenām, domās iztēlojos to brīdi, kad sniegs nokusīs, zāle zaļosies, kokiem plauks lapas un varēs atkal teikt: esi sveicināts, pavasari!
Lai silti!
nu kad būs jauni ieraksti ?
Kni taču rokas salsts, kādi vēl jauni ieraksti! :D Arktiskais aukstums jāpārlaiž. ;)
Ak, dies, cik šis bija mīļi!
Paldies, E. Man patiešām mājās ir diezgan vēss, turklāt kopš ceturtdienas ir arī papildus atrakcija, proti, esmu palikusi bez siltā ūdens, jo truba, kas piegādā ūdeni boilerim un attiecīgi pēc tam no boilera uz dušu un tālāk… ir aizsalusi. Bet cietību pacietību, es trīs jakās sildu rokas gumijas cimdos un strādāju, lai jums beidozt varētu kaut ko nākamnedēļ parādīt.