Shovakar ir mans peedeejais vakars pirms aizbraukshanas un atklaati sakot, man sametaas skumji. Pat iisti nevaru pateikt, kuraa mirklii, bet skumjas pienaaca pavisam nemanot, eedot leecu zupu, uzeedot svaigi ceptu maizi un peec tam veel dzerot teeju ar turku eestuves garumgardo maizi ar galju. Taas apseedaas man uz pleca, noglaastiija un chustot ausii teica: riit jaadodas maajup. Otraa atvaljinaajuma dalja buus cauri un notiks taads kaa aklimatizaacijas process Ziemeljpolaa, kaa arii aktualizeesies jautaajums par drosmi. par drosmi jautaajumaa: griezt vai negriezt. Ik riitu tr Berliinee esot, ejot garaam spogulim, man uzmaacaas taadas smeldziigas sajuutas: “Klau, tie garie mati tachu ir smuki! Kaapeec griezt?” Tajaa pashaa laikaa kaut kas iekshaa sauc: “Vajag paarmainjas! Vajag paarmainjas!” Taa nu es te katru riitu ar sevi runaajos, bet ko nu par to. Daudz runu, maz jeegas.
Atklaati sakot, sanjemot iiszinju, kuraa rakstiits: Kni, kad Tu beidzot brauksi maajaas? Shkjiet, Tu esi jau tik ilgi projaam.. – ak, kaa tas silda sirdi. =) nav taa, ka es neilgotos peec maajaam, man tikai jaaatziistas, ka es tiiri labpraat esmu prom. Bet kam gan tas intereseee :D
Kad mani shodien aizsuutiija veedinaat galvu, nopirku dienas biljeti, ieseedos baanii, aizbraucu liidz centraam, paarseedos naakamajaa un izkaapu kaut kur pie Frankfurtes vaartiem, lai veelaak ar citu S-baani, kas muusu valodaa buutu tramvajs, dotos liidz Varshavas ielai un peec tam pamaldiitos pa Kreicbergu. Smiekliigi, bet shajaa reizee Berliinee visu laiku apmaldos. Laikam nevienu ne reizi, kad esmu kur devusies viena, nav sanaacis taa, ka neapmaldiitos. Panikaa nekriitu, tachu diez kas nav… Tajos briizhos vienmeer atceros, ka kaadaa citaa Vaacijas pilseetaa vienmeer, dodoties uz pilseetas centru, meedzu iekaapt preteejaa virziena baanii. nobraucu vienu pieturu, aojeedzu, ka braucu ellee rataa sazin kur, kaapu laukaa un braucu pareizaa virzienaa un taa vienmeer. Smiekli jau naak, tachu nekaadi nesaprotu, kaa var kljuudiities visu laiku. Shajaa zinjaa Berliines baanja sisteema mani labi skolojusi un ar virzieniem vairs nekljuudos.
BLUSU TIRDZINJI
Taa kaa shodien ir sveetdiena, tad daudzviet bija taa saucamie blusu tirdzinji un es pamaniijos sabuut trijos. Divos man jau zinaamajos, kuros pabiju iepriekseejo reizi un vienaa, par kura eksistenci man nebija ne jausmas. Mauerpark sauc vietu un, kaa raada Guugles tante, shitai shtellei ir arii maajas lapa vai vismaz informatiiva lapa par to, kas tur notiek, cik liela daliibas maksa un kaa turp nokljuut. Tas tirgus placis ir milziigs un mees taa arii neapskatiijaam visu, bet piedaavaajums grandiozs. Saakot ar visnevajadziigaakajiem niekiem, beidzot ar meebeleem un visu paareejo, ar ko atvieglot, vai gluzhi preteeji apgruutinaat savu iedziivi. Nevar nepiemineet, ka shajaa tirdzinjaa tirgojas arii taa saucamie jaunie maakslinieki un liidziigi kaa pie mums vintage festaa, blakus jau vecajaam lietaam piedaavaa pashu radiitaas jaunaas.
Kad kaadu laiku bijaam blandiijushies gar neskaitaamajiem stendiem, izdzirdeejaam, ka kaut kur iztaaleem tiek dziedaats, cilveeki smejas, dzied liidzi un notiek pamatiiga jautriiba. Nemaz jau ar ilgi nebija jaadomaa, kad tuvojaamies notikumu epicentram, izmetot mazu liikumu gar kaadu jaunkundzi, kas tirgoja pashceptas kuukas un pashas gatavotu teeju ar pienu. Man nu laikam buutu peedeejais laiks atziities. Shis atvaljinaajums ir mani pamatiigi sabojaajis.. nee, Francijas laikaa uzeestais, jau ir nost un esmu atkal formaa, bet runa ir par to, ka esmu patieshaam saakusi izgarshot saldumus.. labi, ja jau atziities, tad atziities – shokolaade. Es esmu saakusi izgarshot shokolaades kuukas. Kreemigas un tumiigas, ruugtenas un saldas. Driiz buus jaastaajas kaadaa no aturiibnieku biedriibaam. Un taatad – iestiprinaajaamies ar tumshaas shokolaades kuuku un teeju ar pienu, kurai bija pievienots arii drusku ingvera un kaneelja, devaamies tuvaak puulim, no kura nepaartraukti skaneeja smiekli un ovaacijas.
KARAOKE
It kaa ar tirdzinju nebuutu gana, visam shim pasaakumam paraleeli notiek arii karaoke. Blakus tirgus laukumam ir apljveida skatuve un abkaart tai taada kaa tribiine, kura bija tik pilna skatiitaajiem, ka abolam ne tikai nebuutu kur nokrist, tas pat neuzdroshinaatos kaut kur krist. Princips pavisam vienkaarsh – maaki dziedaat vai ne, gribi, piesakies un mirklii, kad Tevi izsauks, vareesi doties pieraadiit savu vareeshanu milziigas audiences priekshaa. Mees aizraavaamies un taada “drusku tikai paskatiisimies” ievilkaas liidz krietnaam divaam stundaam.
Karaokes pasaakumu organizee divi puishi, kurus noteikti var deeveet par puishiem ar Berliines skaljaako velosipeedu, jo taa arii ir. Velosipeeds, dators un divas lielas tumbas ar mikrafonu. Shaados mirkljos vien apbriinoju dziedonjus, jo ne jau visiem taas balsis skan. Taa vinju drosme iet, dziedaat, biezhi vien izgaazties. Tur tieshaam nepiecieshama drosme, lai gan, kameer bijaam tur, pat vissuudiigaakais dziedaataajs tika atbalstiits un neviens netika ne izuujinaats, ne arii izsmiets. Aarkaartiigi silta un viesmiiliiga publika, kas labaakajiem dziedonjiem, kaa arii tiem, kas prot uzrunaat publiku, ar visu kruuti dzied liidzi.
No shiivakara uzstaashanaas atceros puisi no Norveegjijas, puisi no Chehijas (uuu… taa tik bija balss.. man shkjiet, ka karsti kljuva ne tikai man :D), ka arii kaadu aziaati, kuras balss bija tik samtaina, viegla un patieshaam skaniiga. Es pat teiktu, ka glaastosha. Publika gavilee, celjas kaajaas, svilpj un applaudee. Taads briivdabas koncerts par briivu un turklaat veel karaokes vadiitaajs ar lielsiku humoru. Izklausiijaas gan peec amerikaanja (nav amerikaanis, uzzinaaju, no Iirijas puisis), tachu periodiski runaaja vaacu valodaa ar aarkaartiigi miiliigu akcentu, aicinot publiku ne pudeles, ne kafijas kruuziites zemee nemest, gan tam paredzeetajos maisos, jo vieta jaaatstaj tiira. Luuk! TE veel viens video ar pastaastinju, bet tiesa gan.. vaacu valodaa.
Visu sho nosleedzaam turku eestuvee ar viekaarshu un patieshaam gardu eedienu. Visas manas dusmas (joprojaam kauns) izpleeneeja gaisaa kaa nebijushas un uz pleca noseedaas maasa skumja. Eh… i’m going home.
P.S. Riitvakar es vareetu pastaastiit par vakarinjaam TV tornja restoraanaa, bet varbuut arii nevareetu pastaastiit :D Tad jau manis.. Lai silts vakars un darbiiga riitdiena! Tie, kas nav pagriezushi laika raadiitaajus par vienu stundu atpakalj, ak, izdariet gan. Buusiet riit par agru darbaa :D
P.S.2. Piedodiet par kljuudaam. Ar sho Mac briinumu esmu sadraudzeejusies, bet nu garamziimju jau tam nekad nebuus.
mati glabā negatīvo enerģiju. griez tik nost un jutīsi atvieglojumu.
man nogrieza 10cm. nenožēloju.
es gan biju vienīgā, kura to pamanīja :D
:D ja nu es nobīšos, tad mož tomēr to bizi sapīs :D
Bet nu.. datums ir jau nolikts un laiks arī. Iztēlojos, cik priecīgs viņš būs mani redzēt…
:) tikai šodien tiku pie lasīšanas, jo vairāk kā nedēļu slinkoju un nevēru vaļā e-pastu… Nebija spēka visām pieaugušo lietām, skolas darbiem, kas tā vien krājās elektroniskajā pasta kastītē un protams, draugu lūgumiem, izpalīdzēt!
Pēc šī raksta sajūtos tā, it kā pati būtu izbaudījusi atvaļinājumu! :)
Paldies Kni, par sajūtām… :)