Tas bija laikos, kad katrs bērns, kuram bija radi Amerikā, varēja izslieties vairāk par citiem. Tā bija kā laimes taka, bērna laimes taka uz importu. Arī manai kaimiņienei tāda bija, un, ja mana Bārbija atceļoja no Viļņas tirgus, tad viņas pavisam noteikti bija no Amerikas. Turklāt, ja jau lelle ir atradusi ceļu no turienes, tad atradīs arī pārējais.
Tas bija sākumskolā, kad kaut kādu man vairs neatminamu iemeslu dēļ skolā ieradās kaut kādi importa viesi. Skolas sporta zāle, visi sastājušies tādā kā aplī, bet viņiem pilns maiss ar zeltu, t.i., ne – ar Hubba Bubba košļājamajām gumijām. Tavu laimi, tavu prieku, tā ir tik daudz un kur lai es to lieku. Mana pirmā Hubba Bubba. Ķiršu! Zaudējusi garšu, uzpildāma cukura traukā. Tā bija košļājamā gumija, no kuras varēju uzpūst lielākos burbuļus, kādus vien varēja iedomāties. Baltais papīrītis, tumši sārtā košļene…
Kas ir šodien? Kaut kādi sintētiska masa visādās krāsās un garša nekāda. Te nu ir tas, ka vaina nav tajā, ka manas atmiņas par pirmo Hubba Bubba ir tik spilgtas. Te ir tas, ka to visu ražo citādāku un tas, ko ražo, vairs nenāk pa zelta dzīsliņu no Amerikas, bet gan kaut kur tepat no pievārtes, un iepakojums ir skaļāks par saturu.
Kāpēc es to draudzeni pieminēju? Jo redz, kamēr es samierinājos ar to vienu vienīgo Hubbu Bubbu, kas bija nonākusi manās bērna roķelēs, viņai bija vēl. Kā tagad atceros, viņai bija vēl.
Nepieejamība lietām mēdz piešķirt vērtību.
Dažkārt pārspīlētu, bet tomēr.
Manas draudzenes vecaistēvs bija jūrnieks, viņš mums vienmēr veda “Donald Duck” košļenes (vairs nav gardas), gardās končas “After Eight” (garšo tieši tāpat kā manā bērnībā un joprojām ar mazuma piegaršu :D ) un konfektes Quality Street (ļoti patika vecais iepakojums -> http://i31.photobucket.com/albums/c361/rjg42/Quality_Street.jpg ), bet šīs gan garšo savādāk. Kaut kā par saldu… Un iesaiņojums arī nav tāds! :(
Bet “After Eight”, manuprāt vispār ir burvīgākais no izdomātiem produktiem, kurus varēja dabūt ārzemēs.
ooo jā es ar atceros to veco iepakoju Qality street..tikai tagad jāmēgina atcerēties kādā sakarā…
un es Tev gribēju ieteikt Huba Buba…:)
Ātrumā neatceros, bet par tām jūrnieku būšanām man vēl kāds stāstīja. Donald Duck košļājamās gumijas, iepakotas pa desmit gab. paciņā, iegādātas Ziemeļpola tirgū.. kā tagad atceros. Kaimiņu puikam bija pilna kastīte ar indīgajām (es nezinu kāpēc pastāvēja tāds uzskats) Turbo košļenēm. Visas garšoja labi. Love is… šodien labprāt nogaršotu, bet nekur nav.
Oi, nerunā par tām smukajām “love is…” košlenītēm. Tagad vēl atceros ka košlene bija kā kubiks, vien apuse balta un otra rozā un tās bildītes… Bija kaut kādas bildītes ar jaunāku versiju (zīmējumu) un vecāku. Biju sakrājusi tādu paprāvāku buntīti ar tām bildītēm, bet kā sasodīts – vairs mājā nekur neatrodu, bet zinu, ka kaut kur ir…
Tev gan idejās kā mājas :D :D :D
Bet to, ka Turbo ir indīgās, zināja arī Valmierā! :D Patiesībā būtu interesanti uzzināt no kurienes šai info “aug kājas”. Gan jau kāda mamma vai tētis pasniedzot šāda veida info, centās ierobežot savas atvases neremdenāmo kāri pēc svešzemju “labumiem”.
Un jā…. pēdējā komandējumā no Briseles, kolēģiem atvedu “After Eight” (mums tāda tardīcīja mājās palicējus iepriecināt)…priecājās kā mazi bērni un sauca tās par končām ar zobu pastas garšu!
Patiesībā no vienas puses žēl, ka tagad PILNĪGI VISU var dabūt arī pie mums – nav vairs iepsēja 100% pārsteigumam. Bet no otras puses, tas liek cilvējiem saņemties un pārsteigt ar kaut ko patiesi oriģinālu – piem., Kni ziloņi! Un tas lielas noliek īstajās vietās ;)
Bet par tām savādajām garšām un paturpinot par zobu pastām…vēl tagad atceros, kad tālajā 2008.gadā (vai 2009!?) apciemoju draugu Auslandē un šamais man pras ko tādu īpašu es gribētu aizvest uz mājām. Atbildēju, ka neko, jo visu var dabūt pie mums. Tas lepno vācieti aizvainoja, bet situāciju izglābu ar tekstu…nu labi, zobu pastu! Viņam, protams, gandrīz acis izsprāga no pieres un ilgi bija jāpārliecina, ka nenesu šo cauri. Ja kāds vēl nav pamēģinājis, iegādājat zobu pastu Auslandē un slaīdziniet ar Baltijas tirgum piedāvāto to pašu marku….
Liene, to tak tagad jau zinām, ka tas kas pie mums bodēs ir piedāvājumā nāk no Polijas jebšu kā 3. šķira, kura nelīdzinās ne matu tiesu orģinālam, izņemot iepakojumu.
Bet vai Tu atceries kā krājām Bārbij` košleņu uzlīmītes??? Tā pati košlene izkatījās un garšoja kā ziepes, bet tas novelcenes bija super un visiem bija sakrātas visas bildīes albūmiņā, bet tā viena vienīgā nebija nevienai … :(
Man arī bija visas izņemot to vienu….. :(
Pie mums Valmierā baumoja, ka pilnu albūmiņu varot apmainīt pret īstu Bārbiju! Tā arī nekad man Bārbija nav bijusi :D
:D “Turbenes” bija indīgas arī Rīgā un Kuldīgā.. bet arī man nav idejas par informācijas avotu.. :) un galvenais, ka tas netraucēja viņas mutē bāzt :D
Manas saldākās košļeņu atmiņas laikam tomēr ir Love is, kuras starp citu kaut kur nesen vēl manīju.. Varētu gan būt, ka neLatvijā.
Un vēl – vai Chewits bija tikai manā “bērnībā”? Vai tas laiks vairs neskaitās bērnība? :D
Ventspilī gan par “Turbo” indīgumu nekas nebija zināms. :D Mums tās nepatika nevis garšas dēļ, bet gan tādēļ, kā tjās nebija “novelceņu”… :D
Bet kaut kas taču iekšā bija.. tiešām nebija uzlīmes? Auto uzlīmes?
Tad vēl nebija uzlīmes topā.. Bija vienkārši lapiņas ar mašīnām.. Un tad gāja vaļā spēles ar papīrīšiem.. Nu kad saliek kādus pāris kaudzītē un ar plaukstu uzsitot cenšas piedabūt viņus apmesties otrādi. Ja apmetas, tad veiklais sitējs “takes it all”.. :)
Spēlējāt?
Doņiki tie bija :D
No HubaBuba varēja izpūst varenus burbuļus!
Par Huba Buba nezinu, bet Love is var nopirkt šeit http://www.loveisgum.lv