“Tā, mazais šogad neapprecēsies,” noteica Robis, cilājot tīrīšanas līdzekļu pudelītes, kurām man ir slinkums iztulkot etiķetes, “nepadarīti pagājušā gada darbiņi…” Ķiķinātājs ir runājis un viņam piebalso mans tiešais priekšnieks Kaspars.
“Un pareizi ir! Ko vēl ne! Vēl jāpieskata, lai viņa šogad neielido… lai var kraut, kraut un kraut jaunus darbus.” Lūk, manas nodaļas vīriešu filozofija.
Piedodiet, ja kļūstu neiecietīga un kašķīga. Esmu stresā no galvas līdz kājām. Man būs jātaisa jauns preču katalogs (!) un tie, kas pieredzēja pirmā kataloga tapšanu, sapratīs, ko tas nozīmē. Atklāti sakot, man kaklā iemetas kamols un no visa tā, kas gāžas par manu galvu, gribas kaukt! ='( Par atvaļinājumu, kuru tā kā atzīmēju maijā, varu jau pamazām sākt aizmirst…
foto: headintheclouds.ie
