Šodien pārņēma briesmīga sajūta.
Kļūstu auksta.
Dzēlīga.
Ir melns un balts.
Nav krāsu.
Kļūstu tāda, kāda biju pirms diviem gadiem.
Nezinu, kā apstādināt šo vilcienu, lai izkāptu.
Es negribu tāda būt!!!
Briesmīga sajūta
Published by
Šodien pārņēma briesmīga sajūta.
Kļūstu auksta.
Dzēlīga.
Ir melns un balts.
Nav krāsu.
Kļūstu tāda, kāda biju pirms diviem gadiem.
Nezinu, kā apstādināt šo vilcienu, lai izkāptu.
Es negribu tāda būt!!!
tas jau ir sākums – negribēt.
meklē pozitīvo it visā, kas tev apkārt!
Pilnīgi piekrītu! Beidzot noliec sevi pirmajā vietā!!! Tu sev esi pats svarīgākais cilvēks! Tici man, ka apkārt ir ļoti daudz kā forša. Mož tev vajag nedaudz pamainīt dienas ritmu un gaitas?!?
tev nebij ne vainas arī pirms 2 gadiem!!!
Tikai tieši Tu biji tā, kas man teica, ka man nav citu krāsu – tikai melna un balta. Ka esmu pārāk kategoriska. To, ka esmu pārāk negatīva, man toreiz teica Viena cita. Un šobrīd viss sāk atkārtoties, tikai nav neviena blakus, kas to pasaka. Tagad to jūtu pati bez teikšanas.
Bet tas nav pārmetums. Labi, ka jūs toreiz tā pateicāt!!!
jap, tā es laikam teicu gan! Bet tāda tu esi un tam nav ne vainas :) jo visiem nav jābūt tādiem miera mikām, kas visu pieņem tādu, kāds tas ir un plūst pa straumi!
Tik pašai grūtāk dzīvot tikai ar melno un balto krāsu.. tā man šķiet.
Ir grūti, ja zini, kā ir tad, kad ir krāsas. Tagad trauciņi tukši.
tagad ziema. pēc laiciņa nāks pavasaris ar visām krāsām :) tāpēc jau tu to gaidi, vai ne?
Krāsas jāatrod sevī, jo tad arī tumsa liksies (būs) krāsaina. Man šķiet, ka tāds ir atrisinājums. Iespējams, ka savās domās esmu ieprogrammējusi, ka pavasarī tas man izdosies labāk. Gribēju teikt vieglāk, bet viegli man nekas vairs tā īsti nesanāk.