Man ar to ticību ir tā pagrūti.
Mēģinu, bet ne vienmēr izdodas. Arī tajos brīžos, kad gribas ticēt tam, ko redzu, ko dzirdu, vai ko sajūtu, ne vienmēr ar gribēšanu pietiek. Šodienas notikumi neviļus tomēr liek domāt, ka kāds tur augšā tomēr par mani rūpējas. Mazliet, bet rūpējas. Arī mana pacienta kartiņa nekur nav nomesta vai aizmirsta, nav arī noputējusi. To vienkārši necilā tik bieži kā varbūt citas, taču cilā visnegaidītākajos brīžos un izraksta visnepieciešamāko medikamentu, lai tomēr stiprinātu ticību labajam un ka brīnumi mēdz notikt, ja spiež īstās pogas un mazlietiņ panāk sev pretim, galu galā taču var sanākt, ka lielākais šķērslis tam, lai kaut kas notiktu, esi pats (lasi, esmu bijusi es pati).
Savukārt, kas attiecas uz jaunajām mājām – joprojām drusciņ jūtos kā ciemos, jo šurp iepriekš vienmēr biju nākusi ciemos. Jāpavirza šis notikums citā virzienā – var taču nākt katru vakaru pie sevis ciemos.
Nju, kurš pirmais nāks ar mani pie manis ciemos?
P.S. Dienas iedvesma: snorke-indija.blogspot.com Nez kur es tur biju, ka daļu no tā nemaz neredzēju.
Es piesakos pirmā! Nezinu, vai de facto kāds/a nepasteigsies ātrāk, bet es vismaz piesakos!
Es piesakos, kad būšu atpakaļ.. :) Aizņemu rindu, tā teikt.. ;)
Un par to sargāšanu un ticēšanu.. Ehh, sēžu mājā ar sāpošu muguru un zinu, ka mani pasargāja no braucošām mašīnām šovakar, kad augšpēdus gulēju uz noledojušas gājēju pārejas ielas vidū pie manas mājas un raudāju..
Līdz šim man likās, ka tas tikai ziņās un uz citiem attiecas.. :( Izrādās, tas sāp..
Aiiii… diemžēl ne, tas var trāpīties mums katram.
Es ceru, ka drīz pāries.
Rindā pierakstīta un Tincij, gaidu =)
Manuprāt mēs vārdam “ticēt” piešķiram tādu kā maģisku pieskaņu, līdz ar to paši nespējam sajust to vienkāršo nozīmi, atsvešināmies… es parasti saku – uzticēties, tas man liek justies vienkāršāk, tuvāk, saprotamāk pašai… Arī jautājums: – vai tu uzticies (nevis – tici) …, skan saprotamāk… :)
Bet ir jomas, kur nevar pateikt – es uzticos.
Ja man jāņem pēc šīs shēmas, tad es vairāk nekā droši varu pateikt – nē, tam cilvēkam es neuzticos, bet gribu ticēt, ka galu galā viss tomēr tiks nokārtots. Šodien mēģināju improvizēt un padomāt, kā tas skanētu citās valodās.
Angliski – believe: ticēt; trust: uzticēties. Pēc šī varētu teikt: i believe, but i don’t trust.
Vācu valodā ir vairākas variācijas, taču, manuprāt, tas priedēklis “uz” padara visu nopietnāku un tomēr vēl sarežģītāku. Vismaz man, jo es patiešām varu ticēt, bet es neuzticos un varu apgalvot, ka patiesībā nav gandrīz neviena paša cilvēka, kuram es uzticētos pilnībā par visiem simts. Pat sev ne.
man ar` šķiet, ka “uzticēties” ir kaut kas pavisam citādāks.man tieši otrādi “uzticēšanās” šķiet tāda maģiska vai pat mistiska lieta…
Tieši tā. Ticēt var daudz kam, savukārt uzticēties – tikai retajam.