Kni: “Klau, suns kaut kāds baigi kluss.. nav rējis.”
Murr: “Mhm.”
Kni: “Pārbaudam, vai dzīvs?”
Kni pieiet pie ārdurvīm, atslēdz, atver un ar blīkšķi aizver.
Klusums.
Kni atkārto darbību, tikai enerģiskāk un durvis aizslēdz skaļāk.
“Vau! Vau! Vau!” atskan no istabas.
Spurdz smiekli un ir skaidrs, suns ir dzīvs :D :D :D
Mūsmājās ir suns.. nu, Mikum ir suns, kurš paceļ balsi, kad kāds ienāk pa ārdurvīm.
Tā kā sveiciens, tā kā drauds. Atnācējs var izlemt pats, bet mums bija jautri.
Foto aizlienēts TE
suns rej bezjēgas brīžos, tāpēc arī brīnījāmies, kāpēc vairākas stundas ir klusēts, dzīvoklī kā nekā rosās divas jautrītes!
un jūs abas tie kači bildē, kas hihinās par suni :D:D:D
E., Tev labāk vajadzēja redzēt manas Ievas seju, kad viņai biju pa telefonu pateikusi, ka tūlīt nākšu ciemos, tikai pabeigšu cept kūku. Ievas viesi telefonā uzgavilēja par šo ziņu un jau rija siekalas. Izbrīns bija liels, kad atvērās lifta durvis un Ievulim pretī stiepu plastikas torti, kas ievietojās manā plaukstā un bija apmēram 3 cm diametrā :D
Apmēram šāda: http://tutorials.theclaystore.com/images/tutorials/cake/Image06.jpg
hehē, forša tādā “mūžīgā tortīte” uz galda.