Līdz otrdienai atlikusi stunda un es vairs nevaru nocieties tāpēc.. iedomāsimies, ka otrdiena jau ir sākusies!
Atzīstos, šo maģisko ieraksta ciparu 345 pietaupīju viesim. Kā jau solīju, šoreiz runās Viņš. Par Viņu uzzināju no kāda žurnāla, kurā bija aprakstīti mūszemē populārākie un ievērības cienīgākie kulinārijas blogi. Žurnāls nebija mans, tāpēc veikli steidzu uzšņāpt adreses uz lapiņas, lai vēlāk nodotos sīkākai to satura izpētei. Starp šiem blogiem bija arī Viņa blogs.
Kni.virtuves viesis numur divi ir neviens cits kā Signis. Kad uzrunāju Signi, vai viņš nevēlētos kļūt par manas virtuves viesi, atlika vien vienoties par aptuveno tēmu. Smīnot rakstīju, ka varētu taču kaut ko par sievietēm. Kaut ko pacilājošu, ķircinošu un varbūt pat mazliet bezkaunīgu.
Un, manuprāt, Signim sanāca. Lai labs miegs un koša otrdiena!
Cilvēkiem ar īpaši puritāniskiem dzīves uzskatiem lasīt iesaku caur pirkstiem (smejos).
Kas tad ir tas, ko vīrietis var ielikt sievietes ķermenī sagādājot tai baudu? Fui, cik samaitāta. Mēs taču esam virtuvē. Protams, ka tas ir ēdiens. Ne velti, visi slavenākie pavāri pārsvarā ir vīrieši. Jo viņiem to patīk darīt – apmierināt sievieti. Nekautrēties par to un pārvērst ēst gatavošanu par seksuālu rotaļu.
Svaiga pasta pagatavota sviestā piebriest kā uzbudināta sieviete. Majorānu aizliegts izmantot katoļu mūku klosteros, jo tā eļļainā smarža smaržo pēc sievietes ķermeņa. Maizes mīklas pareizo konsistenci var noteikt tikai tas, kurš kaut reizi ar rokām ir ticis pie sievietes krūtīm.
Šajā ziņā sievietes ir dumjas. Viņas sev un savam vīrietim atņem šo iespēju – sniegt un gūt baudu. Gatavojot ēst un ēdot. Viņas visu sapērk, sanes mājas, ravē un konservē. Nogurušas, neapmierinātas gatavo un, kad ēdiens galdā, tur vairs nav ne mīlestības, ne baudas.
Ēst ir jāgatavo ar mīlestību. Un tas noteikti izdosies, ja nodosies tam ar visu sirdi. Un vienalga, vai tu zini īsto recepti vai nezini. Vai tu izmanto pareizās sastāvdaļa vai to nedari. Vai tu gatavo pirmo reizi, vai simtu pirmo. Ja tu gatavo ar mīlestību, tad katrs ēdiens ko pagatavosi būs īpašs notikums. It sevišķi, ja tas tiek gatavots kādam citam.
Esmu redzējis, ka sieviete ar šausmām uztver vīrieša rosīšanos pa virtuvi, jo pēc tam viss izskatās pēc kaujas lauka un pēc sevis viņš neko nesatīra. Ja ar vīrietis pieiet pie plīts, tad sieviete nesēdēs dīvāna ar vīna glāzi – uzmanīs sāls daudzumu, cepeškrāsns karstumu un vislabāk zinās kā vajag.
Principam „gatavot ar mīlestību” ir milzīgs konkurents – gatavot, lai mīlētu. Tieši tāpēc es sāku gatavot: jo ne tikai vīriešiem mīlestība iet caur vēderu, bet arī sievietei. Kāpēc gan puķu vietā nevarētu būt pašcepti cepumi brīvdienas rītā, tiramisu kastītē līdzi uz darbu vai mājas ballītē ne brīdi viņai nav jāstāv pie plīts. Puķes uz galda, protams, arī nenāks par skādi.
Lai arī ko saka sieviešu žurnāli, vīrieši ir vienkāršāki par vienkāršu. Pilnīgi un galīgi vienkāršs prāts – darīt vai nedarīt. Varbūt gadās kāds sarežģītāks (man tā gribētos domāt), bet, ja sieviete grib, lai viņas vīrietis kaut ko dara, tad tā arī ir jāsaka – dari kaut ko. „Man garšo tiramisu” vai „draudzenes vīrs brīvdienas viņai cep pankūkas” tieši to un neko citu nenozīmē.
Atsien priekšautu un saki savam vīrietim – „es gribu, lai tu man pagatavo.” Ja viņš ir spējīgs pieslēgt kabeļtelevīziju, atvērt alus pudeli un, rupji runājot, uztaisīt bērnu, tad viņš būs spējīgs pagatavot jebko. It sevišķi, ja viņš tevi mīl. Un vēlreiz rupji – nemaisies pa kājām. Vīrietis zina un māk vislabāk.
Ja vēlies lasīt citus Sigņa stāstus, tad dodies uz www.signis.lv
