Cik ļoti tu dzirdi, ko otrs tev saka?
Vai tu dzirdi tikai pirmo, vai pēdējo teikumu arī?
Un to, kas pa vidu?
Vai tu dzirdi pieturzīmes?
Vai spēj saklausīt komatus, punktus un izsaukuma zīmes?
Vai dzirdi to jautājošo teikumu, kuram beigās pielikts punkts?
Cik ļoti tu dzirdi, ko otrs tev saka?
Vai, sadzirdot pirmo teikumu, tu apstājies pie tā un sāc virpināt atbildes, kuras vēl neviens nav prasījis? Un ja nu neprasīs? Kur tu tās liksi?
Vai tas, ko tu it kā sadzirdi, ir tas, ko tev pasaka?
Cik ļoti tu dzirdi, ko otrs tev saka?
Vai tas padoms, kuru tu dod, vairāk nenoderētu tev pašam?
Cik ļoti tu dzirdi, ko otrs tev saka?
Vai, staigājot savās čībās, var saprast, ko otrs tev grib teikt?
Es ļoti novērtēju tos cilvēkus savā dzīvē, kuri prot uzklausīt, un tādu nav daudz. Es mācos, noteikti esmu labāks klausītājs, kā tukšas pašpārliecinātības pilnajā jaunībā, bet šī māka, spēja man ir jātrenē, tāpat kā paklusēt, jo ne visur un visiem vajadzīgs tas mans viedoklis.
Cik dziļi paprasīji! Visticamāk jau, ka ne vella es nedzirdu aiz visiem saviem stereotipu un sazinkādiemturvēl filtriem. Daudzi nedzird. Ļoti maz, kas dzird. Tie tad arī iet uz izķeršanu.
Dzirdu komatus, kas atdala divdabja teicienus, bet neredzu viņus.