Es mēģināju trīs reizes, pa vidu vēl cenšoties uzminēt, kas tieši būtu saprotams ar vārdu košs. Pirmais mēģinājums paliks man par piemiņu, otrais – aizgāja nebūtībā un trešais bija šis, pirms kura nosolījos, ka tas būs pēdējais. Laukumus likt varētu kaut līdz rītam, bet noskatīties, kā dille, kura jāuzspiež finālā, sadeformē visu pēc savas patikas, man tomēr pacietības nepietika.
Tagad pa košo var iet dillēs, tomēr ceru, ka dāvinātāja pret saņēmēju būs žēlīga.
Lai silti!
Forša tā dille, ļoti!
He, Mandele varēs ar ziloni iet dillēs :P