Esmu bijusi nepacietīga un filmu, ko rītdien manai Rudu dāvināšu dzimšanas dienā, kas gan ir šodien, noskatījos līdz pusei. 43. minūte. NARCISĪŠU LAUKI! Gribu pavasari. Gribu, lai ir tantiņas, kas spaiņiem tirgo narcisītes. Tās mazās, baltās, kas smaržo tik intensīvi, ka visa māja tiek pielieta ar smaržu. Nevienas rozes nekad nav radījušas tādu prieku, kādu spēj radīt šie ziedi.
Bet te pati filma.
Mīļā, Tev patiks!
Tev gan būs jābūt pacietīgai :D
Pēc filmas emocija (5.01.): viss bija labi, līdz sākās tā sāpīgā mīla, līdz viņi iepina tajā visā jūtas.. sabojājās gan priekšstats, gan vēlme skatīties līdz galam. Bet katram laikam savs.
jām,filma bija laba, kamēr šamā šuvaun smuki izskatījās, kad sāka tur puņķoties un mīlināties – vāks.