Kad tikko sāku mācīties akadēmijā, atceros, kā visās pirmajās lekcijās katrs no lektoriem un profesoriem centās skaidrot vārdu “kultūra”, kāda tā izcelsme un interpretācijas. Vēlāk viņi ņēmās apspēlēt Dekarta “domāju, tātad esmu”.
Smejies vai raudi, bet tā tas cilvēks dara. Visu vēlas definēt un tiklīdz rodas atkāpes no definīcijām, tas domā, ka kaut kas nav kārtībā vai arī pavisam vienkārši – tā tam nav jābūt!
Nācu mājās un centos definēt draugus manā dzīvē vai arī cilvēkus, kurus es par tādiem dēvēju.
Kā pirmo iedomājos to cilvēku kategoriju, kurus tā kā it kā gribas satikt, bet tajā mirklī, kad viņus satiec, vienīgais par ko domā, kaut šī tikšanās ātrāk beigtos, jo mistiskā kārtā tādi labu labie draugi mēs esam tikai pa gabalu. Varbūt nekrietni skanēs, bet vecvecāki savus mazbērnus arī mīl visspēcīgāk tieši tad, ja viņi ir labu gabalu prom.
Tad vēl ir tādi draugi, kurus var nesatikt nedēļām, mēnešiem, gadiem, taču katra no tikšanām ir īpaša. Ir sajūta, ka tikāties vakardien un, ja ne vakardien, tad aizvakar noteikti. It kā šīs laika atšķirtības nemaz nebūtu bijis.
Noteikti ir vēl kādas kategorijas, taču šobrīd visneparastākā man liekas trešā un proti, satikšanās ar šiem cilvēkiem ir bijusi visai nejaušā, taču, kā mēs jau zinām, tās nejaušās lietas ir vismazāk nejaušas. Lai gan sākotnējās tikšanās bijušas mazliet bailīgas, draudzība aug ar katru tikšanās reizi. Iespējams gadīsies tā, ka nebūs par ko runāt, taču šo draugu klātbūtnē vārdi bieži vien ir lieki. Daudz vairāk izsaka acu skatiens un silts smaids. Draudzīgs un uzmundrinošs apskāviens un noruna tikties pavisam drīz. Tieši satiekot šos draugus, arvien biežām mājās eju ar smaidu, kas nāk no iekšienes. Tik tikko manāmu, taču sildošu un gaišu.. un ziniet, nemaz nākamajā dienā nav jābrīnās, ja kāds atkal darbā pajautās: “Tev viss labi? Tu jau kuro dienu esi normāla.”
Priekā! Saudzējiet sevi.
P.S. Informācija satrauktajām sirdīm. Ziloņi būs un būs viskaut kas cits, taču šobrīd ir pārāk karsts, lai pilnvērtīgi darbotos, kā arī es joprojām nespēju atrast labu iemeslu, kāpēc nedēļas nogalē aplikt mājās. Paldies par pacietību!
