Dienas krikumi

Vakars ir klāt un diena bijusi ļoti darbīga. Lēnīgs rīts vēl nenozīmē, ka vakars tāds būs. Gājiens uz Vecrīgu ar stāstu: nē, nē, cepuri šodien nē! Tu jūti, kā spīd saule? Ko salst? Nu un, ka salst! Saule bija uzsākusi savu uzvaras gājienu pretim pavasarim. No visiem jumtiem pilēja raudošo lāsteku asaras un bija jāuzmanās, vai tik asarai līdzi nelido arī kāds paprāvāks ledusgabals. Gāju paātrinātā solī, jo likās, ka kavēju, taču ņemt no somas laukā telefonu un skatīt, vai tiešām kavēju, bija slinkums. Es nekavēju. Es reti kad kavēju.
Uz pilotāžas paaugstināšanu pie Tin Līvas biju laikā un vairāku stundu meditācija ar pirktiem varēja sākties. Esmu apguvusi jaunu tehniku ar tonējumiem un ceru, ka drīz varēšu savas prasmes likt lietā, vai vismaz atrādīt, ko sadarīju.
Plāna punkts numur divi bija bildēšanās priekš SprādziensSKAPĪ rubrikas “Štātes uz nedēļu”. Štātes (krelle, brilles un somiņa) pie manis glabājas jau vairāk kā nedēļu, bet, tā kā fotoaparāts, kas man pieejams, tomēr pieder uzņēmumam, kurā strādāju, man nav brīv to tā ņemt. Saucu palīga Dinu, jo savulaik viņai jau šis darbiņš bija lieliski izdevies un mana konkursa rota tika sabildēta godam. Tagad tik atliek sekot līdzi SprādziensSKAPĪ aktualitātēm un novērtēt rezultātu. Piebildīšu, ka acīgākajam tiks arī kāda maza davāniņa.
Kaut kā tā. Šķiet, ka tam “nē, nē, cepuri nē” ir arī sekas, kuras šobrīd labprāt dzēstu ar kādu šļuku balzama vai vismaz šņabja. Nav. Nu neko.
Labu miegu un pievienošu vēl tikai bildi no šodienas bildēšanās, kurā ar milzu lāsteku esmu pieteikusi karu ziemai :D