Uz soliņa sēdēja sieviete, miesās padevusies, sakrāvusi sev priekšā iepirkumu maisiņus. Viņa bija kundze gados un matus bija skārusi sarma. Nē, nevis blaugznas, bet sirmums bija viņas gadu rota. Viņa nebija no tām, kas matus pārkrāso ar tinti zilganā tonī. Viņa bija no tām, kura ļauj tam būt tādam, kāds tas ir.
Kundzes ķermenī bija manāms sagurums un, pārliekusies pār iepirkumu maisiem, viņa kāri vilka dūmu. Tā, it kā maskētos no apkārtējiem, tā, it kā kāds viņu pavisam drīz pieķers, bet, kamēr tas vēl nav noticis, jāpaspēj vēl dažas reizes ievilkt. Bet varbūt viņa tā it kā slēpās, jo ar smēķiem parasti niekojas jaunas dāmas un nevis kundzes viņas vecumā? Varbūt, varbūt, varbūt es visu piedomāju un patiesībā viņa slēpās no vēja, kas, gluži kā viņa, noskrējies, gribēja atvilkt elpu, ievelkot pāris dūmus draņķa.
Kundze palika vilkt dūmus, bet es tikmēr, rokā turot smagu somu, devos mājās pēc darba.
Gara nedēļa bijusi. Gara.
mmmm…burvīgi!!!
Ps. tad, kad netieku klāt Tavam blogam ir skumji, bet mani mierina doma, ka pienāks tāda diena kā šī. Es šodienu saucu par gandrīz vai Ziemassvētki, jo man Tavā blogā ir sakrājušies DAUDZ nelasītu ierkastu.
Vispār mani kaitina mazliet tas, ka šobrīd rakstu šo kometāru un kavējos, jo es kā nepacietīgs bērns gribu nākamo ierakstu :P
Tagad netraucējie… es baudu :D
Paldies, bet es jau esmu slinka rakstītāja palikusi, turklāt jāsāk lipināt kopā tās pasakas.
Man šķiet, kā ne tikai Tev ir piemeties rakstnieku slinkumiņš… :)
Man te jau kādu brīdi arī lasīšanas slinkumiņš piemeties :(
Ja gadījumā Tu atrodi zāles pret slinkumu, Kni, esi draugs, padalies! ;)
Lai kaut ko redzētu, ir jāskatās. Ja neskatās, nevēro, tad neko nevar redzēt, kur nu vēl uzrakstīt. Dažreiz taču tik ļoti negribas ne skatīties, ne ari redzēt. Gribas vienkārši būt.
Ir vasara, slinkums ir dabisks un, manuprāt, nevajag spiest sevi rakstīt, ja tas nenāk pats no sevis. Atrakstīties atrakstīšanās pēc? Domā, cilvēks to nejūt? Samudrīti virsraksti, zem kuriem ne tuvu nav tas, kas virsrakstā? Kam to vajag? Ja man jāizvēlas starp klusumu un apžļambātu atrakstīšanos, es izvēlos klusumu.
Ja nav kazai piena, tad nevajag. Vienkārši atslābsti un viss sakārtosies. Pienāks rudens, saliks visu pa plauktiem.
Laikam būs Tev jāpiekrīt…
Vienīgais mīnuss, tas rakstīšanas dīdeklis sēž iekšā, bet, atverot sadaļu “Jauns ieraksts”, neviens vārds nenāk pēri {hmm} pirkstiem (?)!