Pārsteigt kādu ar katru reizi paliek arvien grūtāk, un mani draugi, kas dabūjuši visu apskatīt pirms publicēšanas, vairs neuztver lietas kā lietas, bet gan ķeras pie jēgas un nepilnību meklēšanas. Visiem nepatiksi, ja vien par pieclatnieku nepaliksi, taču šķiet, ka mūsdienās arī ar pieclatnieku cauri netikt.
Lai kā tur būtu, kādu dienu mani pārņēma nepārvarama vēlme uzdarināt sev zīmogu un, tā kā es dzīvoju tur, kur dzīvoju, tad, nobruņojusies ar visu nepieciešamo, devos uz A.Zariņa zīmogu fabriku. Izmirkusi kā žurka vēru vaļā fabrikas durvis un sasveicinājos ar jaunkundzi, uzdodot jautājumu par tēmu, kas man būtu darāms, lai pie viņiem uzdarinātu zīmogu. Jaunkundze, nebūdama uz mutes kritusi, caur smiekliņu atbildēja, ka visticamākais būs jānodejo uz vienas kājas. Lēti gan, nodomāju un šādu te humorēšanu ļaunā neņēmu. Izklāstīju savas vēlmes un vienojāmies, ka akurāt nākamajā dienā varu nākt pakaļ savam zīmogam.
Tā kā man tīri labpatīkas miniatūras lietas, tad ari zīmogzilonis savos izmēros pat pārspēj īsto ziloni. Tāds knipsijs vien ir, turklāt kāds! Melnā kontūra dod plašas iespējas, kuras šajā reizē mēģināju sākt apgūt, ņemot talkā melnu tintes pildspalvu un izcakinot ziloņu pavadlapiņas.
Pavisam nejauša ir pēdējā bilde, taču tās nejaušību var izmantot, lai atzītos. Tā ir vienīgā bilde, kuru šādiem nolūkiem atļauju nočiept. Ja gribas vēl ko īpašu, tad šis ir 999. ieraksts! Priekā!
O, kvalitātes latiņa atkal tiek pacelta! Nečiepšu ideju no tevis, bet no viena ātrā restorāna:
Kni&ziloņi – I’m Lovin’ It!
Jāāā – iespaidīgs cipars! Dzinn-dzinn ar virtuālo vīna glāzi!
Un kāds cipars vēl sekos šamajam – wow!
Es laikam varu justies lepna, ka viena no pirmajām redzēju šo ziloņzīmogu. :)
Vispirms jau gribēju apsveikt ar jaunajām mājām :)
..un tas zilonis ir supper jauks… :)
Paldies par apsveikumiem un arī citādi paldies! Tagad domāju, nez pietaupīt to 1000. rakstu kam īpašam, vai ne.
Cik feini zīmogziloņi!
Paldies, Dace!
Atrodoties savā ezoteriski-filosofiski-apcerīgajā garastāvoklī man īpaši patīk tā pēdējā bilde.. Jaušā nejaušība, atzīšanās..
burvīgi! tu to visu laiku līdzi nēsā? iespiedīsi, kad tiksimies? :))
es savukārt jau sen gribu uztaisīt ex libris, cerams, ka tā diena pienāks! :)
Nenēsāju gan, bet, kad pienāks TĀ diena, es apsolos paņemt līdzi.
Glīts gan bez gala. :) tas vieglais smaidiņš neļaus sabēdāties arī pelēkā un slapjā dienā. :)