Kuram gan negadās?
Kuram gan negadās aizmirst atgādināt, ka vajadzēja citādāk?
Mums te duetā ar Aneti gadījās – man nepārjautāt, viņai – aizmirst atgādināt, finālā sanāca vairāk darba un visādu triku domāšana.
Ziloni uztaisīju piespraužamu, bet visās mūsu sarunās kaut kur bija aizpeldējis teikums par to, ka tam vajadzētu būt karamam kaklā. Var, protams, ziloni vēlreiz karsēt, tad ar adatu viegli elastīgajā sānā durt caurumu un cerēt, ka tas neveidos plaisas. Pārsvarā veido, tāpēc šo ideju atmetu uzreiz un ķēros pie skalpeļa un kādas metāla detaļas.
Izgriezu metāla detaļas formai atbilstošu iedobi, apstrādāju to, aizpildīju starpas ar plastiku un cepu visu vēlreiz, lai finālā lauztu visu ārā un ielīmētu ar līmi. Jā, tieši tāds process, lai paveiktu to, ko var redzēt šajā bildē.
Rezultāts ir vairāk kā labs, tāpēc vien atliek apsveikt Aneti ar pirmo ziloni un novēlēt burvīgu kopdzīvi!
Lai silti!
P.S. Man šobrīd ir atvaļinājums. Ja tev ir kāda ziloņideja, kura neprasa papildus tikšanos ar kūku ēšanu un tējas dzeršanu un kuru vari izskaidrot tāpat, raksti vēstuli. Tev ir iespēja tikt pie sava ziloņa visnotaļ īsā laika periodā.
Paldies par jūsu vēstulēm! Rinda uz kādu brīdi ir aizpildīta.