Es vēl guļu.
Un ciet man ir acis.
Viss vēl ir klusu.
Nav sācies tracis.
Tik ļoti nāk miegs un lielais aukstums pat nespēj mani pamodināt.
Kolēģis Andris atnāca padīkt: nu Ingūūūūūū, lūdzu! Visām manām trīs meitenēm. Pa brošiņai!
Eh.. un kad lai es guļu? Nē, nē, nē. Nekādas ražošanas. Dāviniet smieklus, dāviniet priekus. Dāviniet sniegpārslu dejas, kalnus un lejas, kripatu mīlīgas dzejas.
Bet vispār.. ne jau par to, Andris izsita domu.
Iekš lielpārdotavas Rimi vakardien 2 jaunkundzes piedāvāja degustēt maizītes. Skat, šīm esot pīrādziņš franču gaumē. Smiekli nāk, ko viņas zina par franču gaumi! Man mājās ir francūzis, kuram gaumes vienkārši nav! Un galu galā.. kāpēc tik ļoti jāslavina svešais (viņa runāja tik pacilāti un lepni)? Kāpēc netaisa maizi pēc omes recepšu grāmatām un nedod degustēt to? Mm?
Es zinu, es vēl guļu.
Un Andris solījās nākt padīkt vēlreiz.
Gan šodien, gan rīt.
Mūdzis.
bet Andrim taču ir nauda!!! :)))
Nu un? :D
Viņš mani neuzpirks. Grib vēlreiz no sievas dzirdēt tos vārdus, ko pagājušajā gadā – beidzot Tu man kaut ko jēdzīgu uzdāvināji :D Bet es vēl turos. Jau 3 reizes bija atnācis.
mans čujs saka, ka Andrim NAV cerību… :D
un tas zilonēns kopā ar uzrakstu (logo?) bildes labajā apakšējā stūrī super!
Andris jau bija ceturto reizi un teica, ka nāks vēl. Trakums.
Iiiiiingāāāāāā skan baigi forši :D :D :D
P.S. par zilonēnu.. improvizēts logo. Esmu domās par jaunu logo ar ziloni, jo pīļuks, lai cik arī mīļš.. ai, nezinu. Girbas ko jaunu un svaigu!
manuprāt, zilonēns ir īstais. :)
Lai Andra sieva neuzmestu lūpu un neizjuktu viņa laulība :D , piekritu uztasīt kaut ko sievai :D Meitām šogad nekas netiks.
ai, par tadiem klientiem, kas paliek uzticigi un ciena razojumu butu japriecajas
un apskatoties Tavus darbus nav brinums ka Tev tadi klienti ir!
Paldies! Es jau nebēdājos un nesūdzos, bet daudzi iedomājas, ka tas ir traki vienkārši. Aizgāju mājās, palipinājos un gatavs. Bet tā jau nenotiek. Kamēr citi piektdienu, sestdienu vakaros iet izklaidēties un svētdienās no izklaidēm atpūšas, es sēžu un strādāju no rīta līdz vakaram. Tas sagādā prieku, bet arī dikti nogurdina un paņem spēku. Taču Andris, kā jau tipisks vīrietis, ir atčoknījies pēdējā brīdī un nolēmis, ka, ja jau es neguļu, tad nav ko gulēt arī tās 5 stundas, kuras man sanāk nosnausties.
Man patīk radīt, nevis ražot un nauda nav galvenais. Labs bonuss, bet ne galvenais.
Atzīšos, ka es visu dienu turēju īkšķus par Andra sievu, un re – rezultāts! :D
P.S. Džūlijfilma arī atnāca ;)
Man liekas, ka paaraak daudz sheit jums miiljaas sievietes ir emocijas. Andris tak nevareetu iedomaaties pasuutiiit daavanu 3 meeneshus ieprieksh. Taadi nu mees viirieshi esam un taadi tiekam miileeti…
Un naudinja ir ljoti labz motivaators ” razhoshanai un radiisshanai “
Es tomēr pirmajā vietā lieku radīšanu un nevis naudu. Es neradu, lai iegūtu naudu. Tas ir tikai papildus bonuss, bet nav dzinulis.
Andris ir Andris un atļaujos par viņu tā izteikties, jo jau 2 gadus viņu pazīstu. Un tādi jūs vīrieši neesat. Ir izņēmumi un man prieks, ka ir tādi, kas padomā mazliet laicīgāk (nav runa par 3 mēnešiem). Jā, man patīk, ka cilvēks pārdomā to, ko dāvinās, ja dāvinās, nevis peķers kādu drošu variantu no sērijas: skat, konfektēm un šampanietim šodien piedāvājums. Un vēl svarīgāk – ne vienmēr jādāvina materiālas lietas. To daudzi ir aizmirsuši. Var uzdāvināt pastaigu pa Antonijas ielas rajonu vai saulrietu Daugavgrīvas pludmalē.
Kā jau Tu, putn, labi pateici – daudz emociju. Sievietēm patīk emocijas =)
Šorīt Andriz atnāca un jautā – nu, gatavs?
Atklāti sakot, man gribējās viņam ar kaut ko mest. Žēl, nebija nekas pa rokai…
laimīgais andris.
par dāvanām runājot: sev tuvos cenšos ikdienā pārsteigt ar kaut ko jauku, nevis koncentrēties uz tām īpašajām dienām.
svētkos pat vairs neiespringstu uz lielveikalu pārmeklēšanu/panisku dāvanu izgudrošanu… un negaidu no citiem, jo galvassāpes, ko tas izraisa, nenovēlu nevienam – arī ne sev.