Lietus būs visu sakārtojis.
Ielas nomazgājis, zālāju un kokus salaistījis. Viss plaukšanai un ziedēšanai gatavs, ko arī pie dažiem steidzīgākajiem pamanīju. Dažos kokus jau ir iemājojusi tā stadija, ko devēju par “purvīti”. Tāds viegli punktots zaļums koku zaros. Visskaistākā plaukšanas stadija.
Tā, kā pavasaris uzņem apgriezienus, apgriezienus uzņēmu arī es, ne tikai atsākot sporta zāles apmeklēšanu, kas rada milzumdaudz prieka un labas enerģijas, bet arī pievienojot darbiem krāsas. Te būs viena ziedoša Frīda.
Frīdas ziedu kronim pievienoju mazliet vairāk krāsas, kā arī, lai neliktos par maz, mazītiņos krikumus veidoju arī uz kājiņām. Visjancīgākais man tomēr liekas tas permanentais saules zaķis, kurš novietojies uz Frīdas vēdera. Paldies, plastika, tu nebeidz mani pārsteigt.
Guna, taujājot pēc ziloņa, gan neslēpa, ka ir atturīgais tips, taču šo to pieminēja par ziediem. Manuprāt, tieši tik vienam atturīgam cilvēkam būs pietiekami. Turklāt nāk vasara. Ir īstais laiks izmēģināt ko jaunu, pielaikot sev krāsas. Jā, zinu, es galu galā atgriežos pie pelēkās, bet vasarā var. Vasarā vajag.
Lai krāsaina nedēļa!
Guna ir sajūsmā! Milzīgs paldies!
Lai piedod pārējās, bet šī ir visskaistākā no Frīdām. Un krāsu salikumzzz… Jēii, Kni (kā vienmēr) šarmē!
Mīļš paldies! Tagad var uzelpot.
Ar pirmo ziloni vienmēr ir mazliet bailīgi.