Baumo, ka Erasmus apmaiņas studentu mammas, pirms bērniņu atgriešanās savās mājās, saka, ka to (negaršīgo) šokolādi no Rīgas vest nevajagot. Un balzāmu lai arī izdzerot tepat. Iedomājieties, un sēž te viena Miera ielā ar skatu uz fabrīķi un ar domu par Latvijas balzāma fabriku tepat netālu, un stāsta ko tādu.
Manas attiecības ar šokolādi vienmēr ir bijušas īpatnējas. Es neesmu no tiem, kuri bez šokolādes nevar dzīvot. Galu galā šokolādes saldējums ir vienīgais, ko neēdu, jo negaršo, bet, ja nebūs nekā cita, apēdīšu arī to. Un tā smalkā Lauenstein šokolāde, kuru ik pa laikam kāds atved no Berlīnes.. pat nezinu, kas man garšo labāk – šokolāde vai tie ingvera un laima gabaliņi, kas to rotā. Vai arī tā kombinācija? Nezinu.
Bet es zinu šo to par ziloņiem, kuri izskatās pēc šokolādes. Runā, ka, skatoties uz tiem, mutē saskrien siekalas.
Pateicoties kādam pirms diviem gadiem tapušam zilonim, saņēmu lūgumu no otra krasta, nē, ne Daugavas, okeāna, izgatavot divus šokolādīgus ziloņus, kuri taps nevis par piespraudēm, bet gan par magnētiem. Jauks ielūgums ielūkoties ledusskapī.
Ja nu bildes liek jums tvert pēc šokolādes, bet šokolādes tuvumā nav, atvainojos par sagādātajām neērtībām. Līdz pusdienlaikam vairs nav tālu.
Lai saldi… em.. silti!
ak, es jau vakarnakt pamanīju bildi un paguvu pārbaudīt kumodi – vai tiešām, tiešām tur nav palikusi kāda iepriekš nopirkta tāfelīte? nebija. :/
Ceru, ka mani šodienas ciemiņi atbrauks ar šokolādi :) Bez riekstiem. Nez kādēļ, man tā kombinācija neiet pie sirds.
A par to saldējumu- man ir tāpat.
Ak, bet piparmētra pie šokolādes! Ar to manu sirdi var iekarot acumirklī.
ak jel !!!! nu, man ir Tavs mans mīļākais zilonis – tas šokolādes ar piparmētrīgās krāsas eleganto rakstu !! es nojaušu, ka atkārtot ir savādāk, bet, ja Tev kādreiz ir iedvesma un brīdis, būšu bezgala priecīga par šādu spraužamu. bezgalīgi skaists !
Ceru, ka visi kārumnieki ir tikuši pie gabaliņa šokolādes, kolēģi, kuri skolēnu brīvdienu laikā bija aizlaidušies ceļojumā, noteikti kaut ko ir atveduši.
Kira, kas attiecas uz Tevi, mēs noteikti visu varam sarunāt. Laika gaitā esmu sapratusi, ka kaut ko konkrētu uztaisīt tikai vienu reizi, ir mazliet muļķīgi. Kad taisu ziloņus, es tāpat piedomāju par katru no jums, par to, kā jums izskatīsies, turklāt uztaisīt divus pilnīgi vienādus ir neiespējami. Esmu mēģinājusi. Galu galā, kad kādai no jums pazūd viens auskars, man jātaisa abi divi no jauna, jo toņi bieži vien ir uzjaukti, tie nav no paciņas un uztaisīt identisku vēl vienu nesanāks.
Kas vēl, esmu pārliecināta, ka neviens neļaunosies, ja šāds šokolādīgais būs vēlviens, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie ir magnēti un ar šiem laukā neviens neies.. un no Latvijas līdz Amerikai ir krietns gabals.
Vai ne?
visam saku jāāāā un aizmirstu par mūsu norunu, lai kaut kad, kad pie Tevis brīvbrīdī būs paviesojusies iedvesma, būtu patīkami pārsteigta par ziņu no Tevis, ka pienācis laiks saskrieties ar Tevi un tikties ar manu šokolādes ziloni :) :) :)
Lieku Tevi rindā un ziņošu par rezultātiem.