Viss ir gluži kā pirms Indijas:
1. ir lidmašīnas biļetes
2. ir vilciena biļetes
3. esmu nobijusies
Lai kliedētu to visu sajūtu sev un tiem, kam nebija spēka lasīt iepriekšējo garo palagu, piedāvāju palasīt ja.smīn.lapas dzejoli.
Saucas “Četri gadalaiki”.
Ziema bija šķidra un slapja kā saldējuma kokteilis, kas ielīst manī iekšā saldi ar zemeņu garšu.
Tad palika auksti.
Pavasaris nokavēja autobusu vai apmaldījās ceļā pie manis. Es neatceros.
Vasara — sausa un kraukšķīga kā vafele ar šokolādes pildījumu sprūda kaklā.
Rudens droši vien līdīs nāsīs ar trūdošu lapu smaku un teiks, lai krāsoju sarkanus matus.
Kailām pēdām uz aukstas istabas grīdas zīmēju piekto.
Nu gan – ar labunakti!
Jauki, tikai baidīties nevajag :)
uz kurieni? :))
Bet es atkal iešķiroju vienu žetionu Smīnošajai Jaslapai. Par piekto līdzīgi kā Valdim Atālam.
ja.smīn.lapa priekā smaida. paldies! :)
Mīklaini, mīklaini.. Tikai baidīties gan nevajag!! :) :) :) priecīgs satraukums un taureņi vēderā pieder pie lietas.. ;)
kur brauksi? :) Atkal Indija?
Ja tā būtu Indija, sarakstā vēl rakstītu “vīza”, jo iepriekšējā jau beigusies, citādi.. gan jau, kad pienāks laiks. :) Starpcitu, ja kādam ir labs vidēja izmēra koferis, priecāšos, ja varēsiet aizdot. Izlēmu, ka šoreiz ar rokas bagāžu būs par īsu. Grozi kā gribi, nesanāks.