Es esmu pavasara cilvēks.
Tieši tāpat, kā kūst sniegs, tā arī manī kādā brīdī iekšā kaut kas kūst un atkal plaukst no jauna, tikai nav zināms, kurā tieši brīdī pienāk tas pavasaris. Un prātinieki prātīgi dzied par tiem četriem gada laikiem, jo tā arī ir: manī mīt četri gadalaiki, noslēpums vien, kā tie mainās. Te būs vēl viens pavasaris. Pavasaris bez marta runčiem zem loga, tikai zaļojoši ziediņi un lapiņas, kas rūpīgi un pacietīgi liktas viena pie otras. Aritai.
Manī mīt četri gadalaiki, noslēpums vien, kā tie mainās..
Un Tevi? Cik gadalaiku ir Tevī?
P.S. Kā zināms, dziesmā gan ir “Green Green Grass Of Home”.. bet man sajuka. Zaļa taču ir cerību krāsa? Ne? Cerību un mīlestības. Vai ne?
Tik ļoti, ļoti..
Burvīgs! :)
Paldies, Linda!
Cerību krāsa vai tad nav zilā? :) Gaiši zilā!?
Man liekas, ka tur tās variācijas ir bezgalīgas.