Lai gan nedēļas nogalē biju plānojusi tā kārtīgi atvilkt elpu un nodoties lasīšanai, ko tik ļoti alku, viss izvērtās pavisam citādi. Einšteins esot teicis, ja kāds gribot ātrus darba rezultātus, tad lai viņš skalda malku. Varētu teikt, ka paklausot Einšteina padomam, tā arī darīju, tikai malkas vietā biju izvēlējusies grīdu un logu mazgāšanu.
Ja pirms gadiem diviem vai trim man kāds teiktu, ka ko tādu darīšu ar prieku, es noteikti šim teicējam būtu ar pirkstu iebakstījusi deniņos un pāris reižu pa tiem paborētu. Vēl ko ne! Taču tagad jo ilgāk strādāju biroja darbu, jo vairāk kādā mirklī gribas veikt pavisam ko pretēju, fizisku darbu ar spēka piepūli, sviedru notraukšanu un pēc pāris stundu kārtīgas noraušanās, arī darba augļu apskati. Vēlāk kad gāju laukā un skatījos, kā kaimiņi pretējā mājā tīra logus, gribējās šiem uzkliegt, lai beidz ākstīties.. tie augšējie logi ir izņemami un tos var notīrīt, nelavierējot uz palodzes.. bet ko nu.. lai paši ņemas un pašiem savs cirks.
Un tad nu pēc it kā nogurdinošām divām dienām – beržot grīdas, tīrot logus, mazgājot tepiķus, man būtu jājūtas pagalam sagurušai vai vismaz kā izžmiegtai jāņogai, jāatzīstas, ka tā nemaz nav. Jau vakardien smējos, ka mana istaba gluži vai nevainību atguvusi un liekas, ka ieviestā kārtība vēl pāris dienas vai vismaz nedēļu man radīs pamatīgu jūkli, jo nu nebūs iespējams atrast, kur viss „nokārtots”. Citādi nekad nebūtu domājusi, ka šajā it kā mazliet nobružātajā un neeirorementa dzīvoklī jutīšos tik labi. Šķiet, kā vēl ne kur un kā vēl nekad. Tajās sienās kaut kas ir. Patiesi kaut kas ir.
Muzikālais noformējums šim vakaram, kādam no jums tas noteikti būs rīts, jo būsiet jau pamanījuši, ka ierakstu parādīšanās mainījusi savu laiku.. tā nu tam būs būt – vai nu pavēlāk vakaros vai pavisam agri no rīta, kad liela daļa no jums vēl tikai griežas uz kreisajiem sāniem, lai sevi pamānītu ar tekstu „vēl tikai piecas … nu vēl piecas minūtes”. Un tātad. Muzikālais noformējums no filmas „Vicky Cristina Barselona”, kuru noskatījos šovakar. Filma kādu laiku atpakaļ man tika ieteikta kā noskatīšanās vērta, taču līdz šim vēl nebija izdevies to uziet un tie, kam lūdzu to man atrast, nebija varējuši to izdarīt. Galu galā viss notika, kā vienmēr ar mani notiek – lietas un cilvēki mani atrod tieši tajā mirklī, kad tiem mani jāatrod. Filma mani atrada pati. Sižeta atsāsta nebūs, klausāmies mūziku.
Labu miegu.
Kni
oo tā ir traka filma :)
Lab, ka atgādināji, jānoskatās vēlreiz.
:) Mans vakardienas darbs ar sviedriem un redzamu rezultātu bija mauriņa pļaušana.. :) Pēc tam 10 minūtes sēdēju un priecājos! :) Darbā tā tiiik ļoti pietrūkst.. :(
Un tev balvā vnk fantastiska filma.. :) :) :)
Zini, Ilzīt, viss bija labi līdz brīdim, kad es noskatījos arī otru filmu, kas man bija ienākusies. Two lovers.
Nekas mani tik ļoti pēdējā laikā nebija kaitinājis. Vīrietis lupata. Tik smieklīgi, kā viņš vienai no sievietēm atkārtoja to “es Tevi mīlu”.. tik daudzas reizes, it kā censtos pats sevi pārliecināt, ka tas tā patiešām arī ir.. un tā cenšanās uzlekt augstāk par savu pakaļu.. izlikties par to, kas neesi, lai tikai taptu mīlēts.
Uz DVD vāciņa rakstīts, ka tā esot drāma.. skatījos kā komēdiju un visu laiku atkārtoju: “Nu kur var būt tāds idiots?”
Bet citādi jau viss ir labi.
šī filma ir manā topā :) bet par to kopšanu uzdzini vainas sajūtu, es tikai paskatos, ka vajadzētu to un to patīrīt, bet kaut kāds slinkums, rokas neceļas!