Vai zinājāt, ka google meklētāja saraksti var radīt dzeju? Tādu nepieradinātu un visticamākais tikai man liksies, ka tā ir dzeja, ka kaut kāda daļa “Raiņa” iemitinājusies statistikas sadaļā un savirpinājusi rindiņas. Svētdienas vakarā pamanīju, ka viens pēc otra tīri labi sarindojušies tieši šie vārdi. Pievienoju tikai vienu garumzīmi.
Laiks iet pulkstenis sit
Kni spiego
Porcelāna krūzēs
Šis fakts, kuru pagaidām par vērtīgu atzīstu tikai es, mani rosinājis pievērsties gūglētāju tekstiem tieši no šī skatu punkta un kas zina, varbūt varēšu jums likt priekšā vēl kādas nejaušības radītas rindiņas.
Ziloni vajag?
Te būs. Zaļš un ziedošs pūpolos. Vai esat kādreiz pasmaržojuši, kā smaržo pūpoli? Tik ļoti maigi, pēc koksnes un pavasara.
Zilonis radies lavierējot starp radīto un jaunām vēsmām, kā arī izmēģinot ziedlaiņas veidot tā, kā to parasti dara tie, kas tehnikas mācās kursos. Katru reizi, kad tīmeklī atrodu kādu pamācību, smejos, ka vajadzēja paiet diviem gadiem, lai es beidzot pievērstos iesācēju apmācības trikiem. Lai kā tur arī nebūtu, mēģināšu vēl uz esošās prasmju bāzes ik pa laikam pielikt kaut ko no tā, ko pēc definīcijas man jau bija jāprot un jāzina.
Vajag :)
Aizsuutiiju Tev e-veestulee, ka shis Annai ir miedzis ar aci… Vai atkal nokaveeju?
Kni un Tu vēl jautā? :D
Te meitenes drīz kausies jauko ziloņbērnu dēļ! :) Dažas drīz atteiksies no miega, lai tikai čekotu Tavu blogu par jaunu snuķīšu ienākšanu pasaulē. Visi cilvēciņi, kas iemaldās Tavā virtuvē patecina siekalu par mazajiem bārenīšiem, kurus iespējams ir adoptēt! ;)
visu laiku es skatījos un apbrīnoju šos brīnišķīgos darbus, katru reizi, kad teicu, ka patīk, tas tiešām ļoti, ļoti patika un vēl bija daudzas, daudzas reizes, kad ļoti patika, bet likās, ko nu es te atkal rakstīšu “Super”. Taču vēl ne reizes man neviens no zilonēniem nebija kārojies tā, ka gribētos to iegūt sev un ar lepnumu pielikt pie sirds (vnk kkā reti brošas lietoju, utt.).
Taču šoreiz man gribas kliegt no tā cik ļoti gribas šo burvīgo zilonēnu sev.
Būs tā kā mēnesmeitēns saka – būs jāsāk Tavs blogs čekot pa minūtēm, lai atkal nenokavēju, ko šādu :D
es pilnīgi nespēju vairs izturēt. Joprojām sēžu un burtiski blenžu uz šo brīnumu
Kni, izlauzusies no ziemas un pilnībā pavasarī iekritusi :)
Paldies!
Agnese, ir tikai divi laiki, kad es te kaut ko publicēju.
Tā no rīta ap 7 un vakarā pēc pusē sešiem, īsāk sakot, pēc darba. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās, kad eju uz zāli, tas viss notiek ap astoņiem. Matemātika ir vienkārša.
Nē nu, man jau atkal nav ko teikt…
Es ir mēms.. :))
Tavi darbi ir tiešām fantastiski. Es reti saku komplimentus, bet ja saku, tad tiešām tā domāju. :)
Mīļš paldies!