Nav baudas, vismaz notrieks drusku naudas. Vakardien RIMI iegāju ar šādu vadmotīvu, lai iegādātu kaut ko, ko uzkost klāt zupai, kas bija palikusi pāri no iepriekšējā vakara. Lādēju grozā visādus labumus – jogurtu brokastīm (nu tas tā), bri sieru, franču maizi, sniega bumbas (biezpiena bumbiņas ar ķiplokiem), olīves man jau mājās bija un cieti kūpinātā desa arī. Pie zivju produktu stenda atcerējos, ka vajadzētu taču brāli apsveikt vārda dienā. Nē, nē, nesatraucieties, vakardien nebija Ginti un jūs neko neesiet nokavējuši. Man ir uzvārda brālis Reinis. Slinkums manus pirkstus bija sasējis jo cieši, tāpēc ar apsveikumu vilcinājos.
Neprotu izskaidrot to sajūtu (kā jau saprotiet, manī ir daudz visādu dīvainu sajūtu), bet, kad jāsūta visi šie apsveikumi, mani pārņiem tāds kā iekšējs “nē”. Tā ir milzīga pretestība, kuru grūti pārvarēt. Man vairs nepatīk sūtīt īsziņas un kur nu vēl apsveikumus, bet dažreiz citādāk nevar. Kāpēc nevar? Jo nav drosmes piezvanīt.
Tā nu es vilcinājos un stāstīju sev to, ka saņemšos mājās. Nostājos rindā un šeku reku, brālis pie blakus kases :D Es vairos no cilvēkiem, jo viņi vienmēr jautā, kā man iet un uz šo jautājumu atbildēt man netīk. Iet! Un? Bet te vairs nav kur sprukt!
Sabučoju brāli un jau locījos prom no TĀ jautājuma, kad bračka izdarīja secinājumus pats: “Parādi iepirkumu maisiņu? Saldumi ir? Nav? Nu tad jau Tev iet labi. Saldumus pērk tikai tie, kam dzīve skāba!” Tāda atbilde man tobrīd derēja un smējos jo gardi.
Un kas ir Tavā iepirkumu maisiņā?
Dienas dziesmu nočiepu te. Manuprāt, ļoti skaista un mazliet smeldzīga dziesma. Šodienai ļoti der.
Iesaku palasīt, ko puisis sarakstījis par abiem izpildītājiem un par mūziku vispār.
Tad jau mums ar iet labi! Mūsu iepirkumu maisiņā nav neviena salduma. :)
mums iet labi, taču šad un tad iepirkuma maisiņā iebirs kāda šokolāde.
vai tas skaitās, ja šokolāde mēnešiem pēc tam plauktiņā stāv?
manējam ir tāds nelāgs ieradums – nopirkt saldumus un tad viņus glabāt plauktiņā. ā mums tie krājumi aug. :))))
Reinis nezināja, ka es saldumus gandrīz vai principā neēdu =P un šokolāde (manis pēc) uz pasaules varētu arī nebūt. Bet tas tā.
dziesma ir vooouuu! (:
un par maisinu ari smuki
Man tā dziesma baigi patīK.. Lietus uzdzen tādas skaistās skumjas.. vismaz man. :)
Un par mainiņu un saldumiem ir tā, ka katram laikam gan savādāk.. Man tie tur ir, kad iet nevis skumji, bet gruuti.. kad vajag daudz enerģijas.. :) un tagad man vajag.. :) :)
nav šitam Reinim 100% pareiza tēze! Manai Uncei saldumi varētu būt pamatēdiens (ja kāds to, protams, pieļautu), bet par skābu dzīvi bērns nesūdzas :))
manā iepirkumu maisiņā gandrīz katru dienu iebirst kas salds. arī šodien. tātad, man iet… :D bet es nesūdzos. :D
Krāj, krustmāt, savai Uncei jau zobārstam :D
Nav, nav pareizi secinājumi Reinim, es piekrītu. Tā vienkārši tobrīd bija ļoti ērti un es ļāvu tam tā būt.
Zobārstu viņa jau pazīst vaigā, diemžēl :( Labi tik, ka viņai vēl priekšā zobu fejas laiks :))
bez saldumiem es būtu beikc un pagalam. Mr.Reini, izdarām secināmus, turklāt jau par vairāk kā 10 gadiem manas dzīves :D
Mr.Reinim nav mana bloga adreses, viņš šo nelasa un ziņojumus var viņam neatstāt :D
Kni taisīja sijāšanu, pirms deva.. lavierējot uz kautrīguma un uzdrīkstēšanās asmeņa.