Nedēļas nogale ir bijusi raiba un visticamākais, man vēl vajadzēs laiku, lai visas emocījas un notikumus saliktu pa plauktiņiem, jo teicienā par to, ka rīts gudrāks par vakaru, ir liela daļa taisnības. Miegs ir kā apdomāšanās laiks, kā iespēja izsvērt visus “par” un “pret” un nesastrebt karstu.
Tā vietā divi citi jautājumi.
Kad vien’ dien’ sadomāju piedalīties kādā konkursā, sapratu, ka to nemaz nevaru izdarīt. Lai piedalītos, nepietiek ar komentāra ierakstīšanu, ar to, ka jāceļ roka un enerģiski jāmāj, vai vēl elegantāk – jāraksta motivācijas vai pieteikuma vēstule, nepieciešamas divas lietas (vai vismaz viena no tām): facebooka vai twittera konts, jo, ja nav šo, tad var mierīgi stāvēt pie ratiem un turpināt vicināt savu roku tur.
Bez šiem instrumentiem nevar, jo nepieciešams ponta pēc nospiest uz tās roķeles, lai paziņotu, ka Tev taču patīk, vai arī ņemt un šo ziņu izbazūnēt visiem saviem twittera sekotājiem.
Man nav ne viena, ne otra instrumenta, jo twittera kontu izdzēst paspēju vēl pērnajā gadā, savukārt no seju grāmatas izdzēsos salīdzinoši nesen, lai piebremzētu to, ka esmu visur.
Visa šī sakarā atceros kādu komentāru vienā no manis iecienītiem blogiem. Kāda komentētāja bloga autoriem jautāja, kur palikusi feisbuka ikona, jo i want to like it! Te nu bija, sēdi un priecājies, ka Tev patīk. Ieliec linku citādāk, ja jau ir tik svarīgi to parādīt citiem, bet pasniegt to tā, ka rodas sajūta, ka citādi patikšana nav iespējama, man liekas visai absurdi un smieklīgi.
Jautājums numur 2.
Nav tā, ka es aktīvi lasītu ziņas, taču pavadot laiku kopā ar cilvēku, kurš interesējas par globāliem jautājumiem, nākas tajā visā iesaistīties un te nav runa par to, ko raksta svarīgo ziņu portāls, vai tas, kas ir apollo vai delfi.. lai gan, runa ir gan. Šodien veicu eksperimentu un no rīta aplūkoju visus trīs. Iemetu aci arī diena.lv un Latvijas Avīzes mājas lapā (kas patiesībā šajā jautājumā izrādījās visinformētākā). Ja Delfos vēl šo to var palasīt, kas notiek ārpus pīļu dīķa, tad citos visu dienu nodarbojās tikai ar to, kā nomainīt virsrakstus rakstam par to, vai Rīgas mērs ir komā, vai iespējams ir komā, vai sniegt vēl kādu citu variantu par viņa veselības stāvokli (lai veseļojas!).
Kad vēl mācījos akadēmijā, viena no vācu valodas lektorēm jau toreiz ieteica meklēt citus ziņu avotus un vakarā lēnētē un tēvētrīs ziņu vietā skatīties kaut ko citu, jo (mēģināšu citēt) Latvijā rādītās ziņas ir izteikti reģionālas, tām nav plaša un atvērta skatījuma uz pasauli. Lai uzzinātu vairāk, svešvalodu zināšanas būs obligāts noteikums, turklāt, lai atrastu ārvalstu ziņas, būs jāripina tālāk par sieviešu rakstu sadaļu (kas daudzām droši vien nav mazsvarīgas atšķirībā no manis, taču tie raksti lielākoties ir visai aprobežoti, turklāt vienveidīgi).
Mīļie, lasītāji, kā man tagad būt?
Ziņas vislabāk skatīties televizoru veikalā kur vienlaicīgi rāda vismaz 7 kanālus uzreiz. Tad tu saproti, ka neko nesaproti, jo tā visa ”labuma” vienkārši ir par daudz :)
Esmu sapratis, ka pasaulē nemitīgi kaut kas notiek neatkarīgi no tā vai es turu roku uz tās pulsa vai nē. No tā arī secinājums, ka ziņas ir vajadzīgas, bet noteiktā daudzumā un arī kvalitātē. Tieši tāpat kā grāmatas vai filmas – tieši tik, lai ir kas interesants par ko ar draugiem parunāt. Jo lai visu uzzinātu, izlasītu vai noskatītos ir jādzīvo vismaz 400 gadu un arī tas vēl var izrādīties par maz. Turklāt filmas par recekļiem (šausmenes) man pilnīgi neinteresē, bet stipri liela daļa ziņu ir tieši tādas.
Tādēļ daudz labprātāk izvēlos atslēgties no tā visa ķerot sauli un vēju gaisā, uz zemes vai ūdenī, un nepiedrazojot savu galvu ar otrās šķiras ”jaunumiem”, kurus pēc nedēļas visi jau ir aizmirsuši.
Vienīgā svarīgā ziņa varētu būt par pasaules gala sākšanos, lai lieku reizi neaizietu uz darbu, bet arī tāda pirms dažām dienām bija un ko? – dzīvojam tālāk. :D
Nu paga, paga.. es jau netaisos turēt roku uz pulsa. Lai to dara tie, kam tā ir aizraušanās, kam karstajos punktos ir radi un draugi, taču es gribu zināt vairāk kā to, vai armijā ir bardaks, vai nav.. vai kāds no mūsu politiķiem savārījis kādus mēslus vai nē, jo nu atzīsti, tas veids, kā mums tiek pasniegtas ziņas, ir nožēlojams.
Tātad – es vēlos nedaudz, bet kvalitatīvāk nekā man dod, turklāt orientēties pasaules notikumos nav netikums.
Orientēties pasaules notikumos ir pat interesanti un tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi cilvēkiem sajusties mazliet jau kā Dievam (bija Tev smuka bilde šajā sakarā :D ) kurš savā datorā vienlaicīgi var redzēt visu kas notiek pasaulē. Taču pasaule ir pārāk milzīga, lai Tu spētu iedziļināties katrā svarīgajā notikumā. Turklāt jautājums – kas tad vispār ir svarīgs? Vai tas, kas varētu skart tikai Tevi vai arī Latvijas, Eiropas vai visas pasaules iedzīvotājus? Deils Kārnegī ir teicis, ka katram viņa personīgās zobu sāpes liksies daudz svarīgākas par bada cietēju problēmām Āfrikā. Paši bada cietēji gan varētu būt citās domās. ;) Savukārt tie tehnoloģiju fani kam zobi nesāp apgalvos, ka vissvarīgākā ziņa ir jaunais datu pārraides ātruma rekords – 27 terabiti sekundē!http://www.bbc.co.uk/news/science-environment-13469924
Man jau šķiet, lai kādas arī būtu ziņas, vairāk vai mazāk tās visas ir domātas tikai un vienīgi izklaidei un smadzeņu treniņam, vai arī skalošanai – atkarībā no katra personīgās uztveres. Jo ja Tu gribi zināt lietu patieso stāvokli, tad Tev jāprot lasīt starp rindiņām un vēl jābūt mazliet gaišredzīgai. Visuzskatāmāk to apliecina banku iešana ”pa burbuli” – vai tas Parex vai brāļi Lehmani, ziņās tas parādījās jau post factum.
Pat zinātniskos žurnālos mēdzot nopublicēt falšus atklājumus, – tā reiz noklausījos iekš BBC radio, kas varētu būt viens no kvalitatīvākajiem ziņu avotiem.
Man sanāk tā, ka ziņas galvenokārt pienāk caur radio un tviteri (pēdējais dažkārt nostrādā ātrāk). Portāli tiek apskatīti retāk, ja vien jāpameklē izvērstāku informāciju. Ja vien tā nebūtu nepieciešamība, ziņu informācijas plūsmu varētu vēl samazināt uz pusi, neko nezaudējot un paliekot informēts par galvenajiem notikumiem pasaulē.
Kas attiecas uz dziļāku skatu uz lietām, tad ir tik, cik ir. Pētnieciskie žurnālisti pie mums nepēta gluži visu. Kā jau Zvejnieks rakstīja – visu aptvert un zināt arī nav iespējams. Taču, ja gribi par kaut ko konkrētu uzzināt vairāk, nāksies vien likt lietā interneta meklētāju. Savādāk diez vai sanāks…
noteikti iesaku šo te: opendemocracy.net – atklāju studējot Oxford, kur nebija ne TV, ne radio un internetā parasti meklēju zinātniskos rakstus, nejauši uzdūros šim analītiskajam pasaules ziņu portālam. plusi – ir daudz un par visu, mīnusi – rakstos ir jāiedziļinās un pirms tam ir vērtīgi, ja reizi nedēļā tomēr ielien BBC vai aljazeera vai vēl kādā labā ziņu lapā, jo raksti ir par pasaules aktuālajiem notikumiem un reizēm varbūt bez faktoloģiskā izklāsts. toties labā līmenī. enjoy!