Briseles noslēguma sēriju nāksies atlikt līdz rītdienai, jo man nepieciešams precizēt dažas lietas, lai nesastāstītu jums pekstiņus. Pacietīsieties, vai ne?
Šodien par citu tēmu. Sāksim ar to, ka no manis arī beidzot zog :D Idejas zog!
Mirklī, kad konstatēju, ka no manām „Brokastīm ar Kni” palienēta zīmīšu ideja, nevarēju saprast, vai to uztvert kā komplimentu, vai tomēr sabozties un kādu kreptīgāku vārdu jaunkundzei pateikt, jo kā zināms, uz mutes kritusi neesmu un pa reizei atļaujos to mēli aiz zobiem neturēt un galu galā, kāpēc man par visu jābūt tik saprotošai. Nekā nebija!
Tā kā savu veikumu meitēns bija izlicis publiskai apskatei, tad piebildu, ka zīmīšu idejas čiepšanu uztveršu kā komplimentu maniem darbiem. Ideju tomēr esmu lolojusi, mīļojusi un sīki sīkumos visu pārdomājusi un nav jau liela māksla atnākt, ieraudzīt un „aizņemties”. Šīs idejas priekšgājēju esmu izspēlējusi dzīvē, tāpēc man likās aizvainojoši pret manām atmiņām.. tā vienkārši paņemt! Pati jau nemēdzu pilnīgi visu ķert no zila gaisa, taču mana pārliecība ir, ja Tu atļaujies špikot, tad vismaz pamanies izdarīt labāk, kvalitatīvāk un ielikt savu es, bet, ja jau tā „es” nav, tad nav. Lēts pakaļdarinājums vien sanāk.
Te arī atbilde uz man tik bieži uzdoto jautājumu: privātstundas nevadi? Nē, nevadu. Pēc pēdējā laika notikumiem ar manu Rudu, varu atbildēt gana īsi. Man nav intereses skatīties, kā mani audzēkņi kopē manu stilu, kuru rūpīgi esmu izstrādājusi visa šī gada laikā, un vēl to, kā neko īsti neiemācījušies, liek pie saviem pakaļdarinājumiem klāt cenas. Kāpēc latvietim ir tāda tieksme raust? Jā, es arī ar to pelnu, bet vispirms tas ir stāsts par mani, par manām sajūtām un emocijām. Es neražoju, bet gan radu!
Bet tagad galdā likšu kūku ar vienu sveci! Karlsonam pat nepaliek variācija, jo kūka viena un svece viena. Triks ar astoņām tortēm un vienu svecīti nu nekādi nesanāks.
Tas notika aptuveni pirms gada. Veikala plauktā ieraudzīju krāsainus klucīšus ar uzrakstu FIMO un biju pārliecināta, man jātaisa tādas zvēriņu figūriņas kā žurnālī! Lieki piebilst, ka nekādas zvēriņu figūriņas taisīt es nesāku. Man tapa pati pirmā pīlīšpiespraude, kas tagad diemžēl ir kaut kur noklīdusi un pirmā šķībā greizā broša, kuras aizdare pielipināta pēc ķapļap principa =) Tā gan ir saglabājusies. Atceros, kā priecājos (patiesībā es apraudājos.. telefonā, sakot, ja Tu zinātu, cik forši sanāca!) par maniem pirmajiem šķībulīšiem un kā ar trešo partiju jau varēju uzsākt „lietu” :D Kolēģis sievai uz Ziemassvētkiem uzdāvināja brošu un auskarus, pretī saņemdams vārdus – beidzot pa visiem šiem gadiem Tu esi uzdāvinājis ko jēdzīgu :D
Patiesībā viss sākās ar krāsu zīmuļiem.
Un labi vien ir, ka sākās =)
Ceru, ka visiem zilontiņiem, lāčiem un pīlēm, zirdziņiem un zaķiem, lapsām un kaķiem, brošām un krellēm pie jums klājas labi.
Atcerieties, viņi ir dzīvi!
Tad tagad pa kūkas gabalam, ja? … tikai pirms tam vēl manas pirmās brošas bildīte. Smieklīgi, bet tā uzņemta tieši pirms gada! Lieki piebilst, ka tolaik arī fotografēšana man diez ko nepadevās :D
Hei! Tieši vakar skatījos Tavus darinājumus un gribu izteikt komplimentu! Tie ir kolosāli!:)
Un, ja man ļoti, ļoti patīk vieni no Tevis veidotajiem brīnišķīgajiem auskariem, vai man ir iespēja pie tādiem tikt ? :)
Paldies! Iesākumam – virtuāls kūkas gabaliņš no maniem svētkiem. Tas pirmkārt.
Otrkārt, man būtu jāzina, kuri tie ir, lai zinu, ko Tu domā.
Treškārt, man ir tāds princips un es savus principus vismaz rotu ziņā pārkāpju ārkārtīgi reti jeb precīzāk – nekad. Es netaisu dublikātus. Nav divu vienādu lietu. Var būt kaut kas līdzīgs, vienotā stilā, bet divu vienādu nav.
Tātad – esmu atvērta sarunām =)
Pie auskarbildes rakstīts- flower.blues earrings part II
:)
Hmm… tie rītdien ceļos pie savas jaunās saimnieces.
Man šobrīd Tev īsti nav ko atbildēt, jo vakar man bija tieši šāds pats jautājums no manas mīļās draudzenes Francijā… ja arī vēl kādreiz taps kaut kas tāds, tas nebūs tāds.. ir jādomā, kas jauns, jo citādi sākas ražošana un man jākļūst par Ķīnu.
Padomāšu, vai varu radīt ko tādā stilā, bet pavisam citādāku. Neko nesolu. Diemžēl.
Apskatot pēdējos darinājumus un salīdzinot ar pirmo, lieki būtu piebilst…. Kā tu esi zaugusi šajā jomā!! Man ar to dikti liels prieks! Malacis (ar lielo burtu)!!!!
Rudīt, Tev ar kūkas gabaliņš!
Paldies, mīļā! Gan es arī priekš Tevis kaut ko uzburšu, kad saņemšos. Ja nu ne šogad, tad nākamgad noteikti =)
Paņem līdzi arī Cīrulītim kūkas gabaliņu ;)
Daudz laimes un milzum daudz ideju dzimšanas dienā tavai sirdslietai!
Pilnībā jāpiekrīt, ka šajā jomā esi ļoti, ļoti izaugusi. Jājautā, ko vēl tu izdomāsi priekšdienās, ja jau tagad ir tik smuki.
Man ļoti patīk arī tavs pasniegšanas veids – tāds ar rozītīni un ļoti mīļš. :)
Apbrīnoju! un tā tik turpināt!
Mīļā, čau!
Paldies un piedod, lūdzu lūdzu piedod, ka es rakstu Tev kā tāds zvaigžņu lietus.
Sabučoju Tevi un sveicieni J.M. ;)
arī ežiem klājas labi, ja kas… :p
Hi hiii =) Šokolādes ežulītim.
Ticu, ka viņš ar Zizii sadzīvo ārkārtīgi draudzīgi.
P.S. Piedod, bet kūka gan vakardienas.. bet kas zina, būs labi “ievilkusies” =)