Šodien ir trīs svētki.
Pirmkārt, manam tētim ir dzimšanas diena!
Otrkārt, mammai un tētim ir 30 gadu kāzu jubileja!
Treškārt, manā virtuvē 400tais ieraksts, kā arī esam sagaidījuši 2000. komentāra autoru. Ingu, sazināsimies aizkadrā, lai gan es jau nojaušu, ko Tu darīsi ar savu desmit lāču dāvanu karti.
Visu nedēļas nogali esmu cītīgi strādājusi un paveikusi kādu triku, kura rezultātā zilonis ir iebūries iekš to ziloņausi un noteikti ar laiku iebursies gan auskaros un gan arī krellēs. Atzīstos, par šo triku biju tik ļoti sajūsmā, ka veselu stundu nevarēju nomierināties un visi plastikošanas darbi ievilkās līdz trijiem rītā kā senos laikos un tas nogurums, kas pārņēma finālā, bija pēdējā laika labākais nogurums, kāds man ir bijis. Bildēs redzams rezultāts.
Mazais ziloņpuika pidžambiksēs ir manas kolēģes mazajam puikam, kurš pirms, manuprāt, gada, nonācis slimnīcā, piekļāvās mammai cieši cieši klāt, satvēra žaketes maliņu un teica: ziloni nav? Nu re, tagad mazajam puikam būs pašam savs zilonis un man ir prieks, ka tieši šis zilonis ar jauno triku. Divi vienā!
Cik dievīgs! Tik tiešām, ar vienu paukš – divi zīnolīši!
Paldies! Ceru, ka puikam patiks.
..un Une, atraksti man uz epastu. Parunāsim par to, ko piedāvāju iepriekšējā ierakstā.
Cik jauki, ka ir svētki! Svētku sajūta dažkārt ir lipīga. Viss atkarīgs no tā, kurš un kā to pasniedz… :-))) Un mums arī te tagad svētki, jo ir uzradies zilonis zilonī :-))) Un zilonim arī svētki… Tik daudz apčubināts, mīļu domu un roku sasildīts, ka nu var doties dzīvē…
P.S. man gan, skatoties uz šo mazo brīnumu, pirmā galvā ienāca cita doma: zilonim galvā ir mazais zīlonītis… Lai nu mums katram ik pa brīdim būtu galvā tie “mazie mēs”, kas tik viegli un brīvi varēja skatīties dzīvei acīs… Jaukus svētkus!
supersveiciens svētkos! :)
un īpaši mammai – viņa vasarā izglāba manu nabaga saplīsušo visvismīļāko somu un es joprojām priecājos katru dienu, kad ņemu to somu sev līdz, jo nu tiešām mīļa.
=) mamma šo izlasīs un noteikti priecāsies! Paldies!
Sveicieni Kni mammai arī no rudu! ;)
un tētim ar!
Sveiciens Taviem mīļajiem svētkos!:)
Mans “delfīnpuiks” teica, ka spraudīšot šo ziloni pats pie savām drēbēm! Domāju, ka, rokā paņemts, ‘ziloni’ būs tikpat mīļš cik bildē skatāms.. :-)
Visi mani ziemeļpolieši saka sirsnīgu paldies!
atkal viens mazais brīnums! :)
vai tā Inga esmu es, kas ietrāpīja 2000. komentāru? :)
Esi, esi =)
Urrāaa!!!!!!!!! :))
Es kārtējo reii atkal sajūsminos par Taviem snuķainiem un neatstāj mani sajūta,ka atkal drīz gribēsies kādu aicināt pie sevis ,lai izdodas!