But the truth is, just because the shoe fits, it doesn’t mean you want to wear it.* /GG, 2011/
Vēl jo vairāk: Just because the shoes fit, it doesn’t mean you have to wear them.**
* Bet patiesība ir tāda, tikai tāpēc, ka kurpe der, nenozīmē, ka Tu to vēlies valkāt.
** Tikai tāpēc, ka kurpes der, nenozīmē, ka Tev tās jāvalkā.
Ar tam kurpem ir ka ir, var pateikt ari ta -> patiesiba ir tada – pat ja kurpe Tev der, tas nenozime, ka Tev tiks atljauts tas valkat.
Nu, jā – ir arī tādas “kurpes”, kuras tu vienkārši nevari atļauties, neesi cienīga apaut savu necilo kāju…
Ne vienmēr naudas ziņā ir tā. Es piemēram nemērītu kurpes, kuras nevaru atļauties, lai sev dvēselē nekakātu! :)
bet ir tā, kā Tu uzvelc piemēram draudzenes kurpi, kamēr viņa neredz, tā der Tev lieliski, bet valkāt tās Tu neskatoties uz to, nemaz nedrīksti… :)
Domāju, ka stāsts nav tikai par kurpēm…
plakāts BBBinnijas salona labierīcībās vēsta: if the shoe fits, bye one in every colour!
Mani vienmēr iedvesmo.
p.s. domāju, ka tas attiecas tikai uz tiem šūziem, kas vienlaikus derēšanai arī patīk.
:) man gan ir nācies saskarties ar situāciju – ja tā kurpes der, tad ir jāpērk nost un jāvalkā.. :D bet ar nosacījumu, ka tādas, kas nepatīk, nemaz nemēru..
Tas par kurpēm.. un ja tā labi padomā – arī ne par kurpēm..
Es izlasīju vienreiz. Tad otru reizi. Un trešo. Bet vienalga kurpju vietā gribējās likt “cilvēks” un valkāt vietā – “veidot attiecības”. Vienādi vai otrādi šie teikumi savu patiesumu nezaudē.
Nu re, beidzot kāds uztvēra patieso domu! =)
ai, Kni.. uztvēra jau daudzi, to patieso domu..
Kurpes, ne-kurpes, cilvēki..
Tikai – kura domas tad skaitās tās patiesākās? :)
Varbūt ne patieso, bet to, kas bija ieslēpta. Lūk, laboju.
Vienmēr jau ir izvēle staigāt kurpēs vai arī basām kājām, ja bīsties tulznu, varžacu u.c. kurpju valkāšanas labumu. Tomēr plikas kājas reizēm salst, un tad nu nākas lūkot pēc siltuma. Tikai neceri uz 100% garantiju pret noberzumiem, jo tāda nu ir dzīves īstenība: tu nevari dabūt visu – lai iegūtu ko vienu no kaut kā cita nāksies atteikties, vai vismaz kaut kādas neērtības pieciest :)
Varžacis, starp citu, rodas no nepareiziem apaviem un tās parasti nīdē ārā, citādi ļoti, ļoti sāp. Noberzumus var saārstēt. Man visas kurpes berž. Vienmēr. Lai cik tās ērtas būtu, berž vienmēr, taču, ja salst kājas, ne vienmēr jāņem pirmās, kuras piedāvājas tās sildīt. (Un šis bija domāts abos virzienos – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē)
100% garantijas nav nekad un visu var dabūt, jo kas nu kuram ir viss. Dažam viss ir pilnīgs mazumiņš.
Size matters: paņemsi par mazām – uz siltumu neceri ;) Joks.
Protams, ka nav jāņem pirmās – būtiski ir saprast, ka esi izvēlējusies tās ar kuru trūkumiem un nepilnībām spēsi sadzīvot bez dusmām un aizkaitinājuma. Jo nav nekā absolūti ideāla šai pasaulē, ja vien neskatāmies uz to caur rōzīgiem stikliņiem.
Mani ļoti uzrunāja intervija ar gleznotājiem Viju un Kasparu Zariņiem. /manizurnali.lv/IEVAS STĀSTI, Nr. 01, 2011.01.07/
To atceroties nodomāju – re, tātad reti, bet tomēr gadās arī tādas kurpes, kas nespiež tikpat kā nemaz. Var jau būt, ka arī kājas formai tur ir sava nozīme :)
Bet vajag, lai drusku rīvē. Mans opis ar omi – nu kā cimdiņš ar roku un cik sasodīti feini viņi kašķējas, bet pēc tam viens otram blakus sēž uz dīvāna un skatās Panorāmu. Citādi ir cukurs vien sanāk un tas kādā mirklī šķebina.
Kāpēc man liekas, ka Tu visu laiku man skalo smadzeni ar kaut kādu pozitīvo ūdeni :D
P.S. And size really matters.
Tas nav nekāds ūdens, bet minkumētru tēja. Ar cukuru. Laikam par daudz cukura… Tā redz notiek, kad ciemiņiem tiek ļauts pašiem apkalpoties ;)
Cik man zināms, Kni tēju ar cukuru nedzer, tāpēc pieļauju, ka šajā virtuvē pie tējas cukuru neviens nedod. Būsi vien pats ar savu atnācis :D
eee, Tincijam ir copyrights uz minkumētrām! :D
mjā, šajā virtuvē pats vari negaidot kļūt par uzkodu pie tējas ;)
Jā, jā, te mīl atsauces un skarbu humoru, mazsālītus gurķus un rūgtu kafiju :D