Pirms došanās brīvdienās, nolēmu izvizināt skrituļslidas un lieki piebilst, ka ielās jutos kā svešķermenis. To, ka es vairumam traucēju, lai gan es to vairumu redzēju labāk nekā viņi centās ņemt vērā mani, traucēji viņiem tieši es. Gājēji ir bīstamākā satiksmes dalībnieku daļa. Pat ne autobraucēji, bet tieši gājēji. Tie maina savu iešanas virzienu šurpu turpu, klausās mūziku (kas gan protams no vienas puses ir pozitīvi) un viss pārējais viņiem neeksistē: neko neredzu, neko nedzirdu, esmu mēms kā zivs. Neredz viņi pilnīgi neko. Varbūt tikai drusku no sevis. Sabēdājos un nolēmu ielās braukt tikai agros brīvdienu rītos, kad vairums vēl guļ, vai arī pavēlākos vakaros, kad vairums lūr teļukā un stūķē māgā kotleti, vai arī vakarpusē kā šī, kad lielākā daļa tikai atgriežas atpakaļ. Tad var. Tad sirds ir mierīga un var izbaudīt vēja glāstus. Bet citādi – skrituļotāji, kur skrituļojat jūs? (Mežaparks nav atbilde :D)
BET TAGAD – ATKĀRTOŠANA, ZINĀŠANU MĀTE! (30.07.2010.)
Tā kā es jau te pāris dienas esmu sadūšojusies pavizināties ar velosipēdu, tad varētu teikt, ka esmu pievienojusies tam cilvēku pulkam, kurus ne visai mīl gājēji, kur nu vēl autovadītāji, bet, ja tā padomā – kā tad šī nepatika ir radusies?
Toreiz, kad tiku pie autovadītāja apliecības un pēc tam vizinājos ar velosipēdu, pamanīju, ka braucu apdomīgāk, rēķinos vairāk ar pārējiem satiksmes dalībniekiem un cienu arī gājējus, taču lielai daļai riteņbraucēju pat ne tuvu nav sajēgas par satiksmes noteikumiem, kur nu vēl par to, ka arī viņi ir satiksmes dalībnieki, nevis kaut kāda mistiska šķira starp autovadītājiem un gājējiem.
Vakardien sasmējos, kad draudzene paziņoja (hei, neņem ļaunā šo piemēru!): es jau vairākus gadus braucu ar velosipēdu pa Rīgu… Protams, tas dod vairāk pašpārliecības (kuras man pietrūkst) un galu galā tā ir prakse un ko dod teorija, ja nav prakses. Man ir teorija, taču niecīga prakse, kas attiecas uz riteņbraukšanu Rīgā, taču ne riteņbraukšanu kopumā. Un kur sākas joks? Pamēģiniet policista kungam pateikt: es ar auto jau 5 gadus braucu, bet, re, tas gurķis, kurš tikko tiesības saņēmis, tikai pāris mēnešus.. Lieki piebilst, ka tam piecgadniekam apliecības nav un iespējams arī par noteikumiem viņš neko nezina, tikai balstās uz pamatnoteikumu – zaļš/sarkans.
Tātad – nepatikas pirmais iemesls – ceļu satiksmes noteikumu nezināšana.
Tagad pieceļas tie, kas brauc ar velosipēdu pa ietvēm un kopā ar gājējiem šķērso gājēju pāreju!
Mhm, es arī tā daru, bet labi apzinos, ka tā nedrīkst, jo, ja es vēlos braukt pa ietvi un šķērsot gājēju pāreju kopā ar gājējiem, man jākāpj no tā rumaka nost! Tādi, lūk, zobrati :D (atļāvos aizstāt teicienā pieminētos pīrāgus). Ja blakus gājēju pārejai nav veloceliņa, tad šāds te gājiens nav atļauts, tāpēc burkšķēt par to, ka gājēji mūs nesaprot, vismaz šajā mirklī ir nekorekti.
Palasi un pastudē mazliet noteikumu grāmatiņu! Par ļaunu nenāks.
Noteikumi joprojām jālasa, bet, kā komentāros noskaidrojām, ir atļauts nu šķērsot gājēju pāreju no rumaka nenokāpjot! Taču atcerieties, jūs tik un tā nedrīsktat traucēt gājējiem, jo tā ir gājēju pāreja. Nosaukumā jau viss ir pateikts!
Nepatikas iemesls Nr. 2 – skaties divreiz!
Ja autovadītājiem regulāri tiek atgādināts teiciens par to, ka spogulī jāskatās divreiz, tad tas attiecas arī uz riteņbraucējiem. Nu paskaties pār to plecu, vai tik nebrauc kāds auto. Būsim atklāti, mūsu velo kultūra ir dīgļa stadijā un nav papildus braukšanas joslas velo draugiem, tāpēc sargājot sevi, pirms manevriem paskatīsimies pār plecu! Ne reti esmu bijusi lieciniece tam, kā riteņbraucējs burtiski izlido priekšā auto, jo nav ņēmis vērā to, ka iespējams auto šajā brīdī veic labo pagriezienu un, lai gan nedara to strauji, riteņbraucējs, kurš izteš no stūra, nerespektē nevienu.
Nr. 3. – neko neredzu, neko NEDZIRDU… esmu mēms kā zivs.. dziedāja Labvēlīgais tips. Man arī patīk klausīties mūziku un ir tik feini, ka tā mūzika nāk līdzi, taču tas apdraud jūsu drošību. Īpaši iemīļotas dziesmas laikā mēs paliekam izklaidīgi un lidināmies pavisam kur citur. Nedzirdam ne auto, kas brauc aiz muguras, ne arī citus trokšņus, kas varētu signalizēt par iespējamajām briesmām. Šo te burvīgo netikumu vajadzētu izskaust vai arī mūzikas skaļumu samazināt par pāris toņiem mazāku, lai jūs kaut drusku kontrolētu to, kas notiek jums apkārt.
Nr. 4. – use the bell, baby!
Jā, pie stūres ir zvaniņš un ir labi, ka to izmanto, jo arī gājējs var klausīties mūziku vai arī aizdomāties, kā rezultātā nedzirdēt, ka Tu ar savu dzelzs rumaku esi pielavījies pavisam tuvu. Galu galā sanāk mest pa mēmajiem un labi, ja bremzes laikus nostrādā.
Bet tagad uzruna gājējiem – būsim draudzīgāki pret velosipēdistiem un tiem, kas ar to vēju matos, jo tas divricis ir varens pārvietošanās līdzeklis. Labāk palaidīsim viņus garām ar smaidu, jo zin’, viņi atbildēs ar to pašu. Būsim iecietīgāki un atvērtāki, jo kas zina, kādu dienu varam būt arī viņu pusē un tad nebūs smuki raukt degunu par to, ka nu kāds burkšķ uz Tevi.
Dzīvojam draudzīgi un baudām sauli!
Sludinājuma foto no retromoto. Tik lieliska piebilde pašās beigās. Pamanījāt?
Pagājušā gada komentāri TE.
Nav vairs jāstumj, tas nesen tika izņemts no noteikumiem. Hm. Vienīgi es nemāku atrast nekādu pārliecinošu dokumentu par šo.
Ja atrodi, iemet linku! Es arī neatradu.
Citādi, lai labāk stumj, jo pārbraukt tāpat nemāk. Pagājušajā gadā kāds teica: vajag izlemt – būsi gājējs, vai riteņbraucējs. Ja brauc pa maliņu, tad jau nav iebildumu, bet test pa vidu, noturēties nevar (tas nav par visiem!!!)…
Jā, pievienojos, ka nav jāstumj pāri gājēju pāreju riteni. Var pārbraukt. Pāris mēnešus atpakaļ ( ziemā) raidījuma ” Zebra” vadītājs stāstīja.
Labs ir, esam vienojušās. VAR BRAUKT NENOKĀPJOT, BET jāiemācās braukt netraucējot. Paldies abām par labojumu.
a zvaniņi nav visiem! :(
Pati aktīvi riteņoju jau otro gadu pa Rīgu gan pa ielām, gan pa ietvēm un arī pa veloceliņiem.
Pa ielām izvēlos braukt vēlu vakaros no trenniņiem, kad uz ielām ir maz automašīnu, kas bez stresa var apbraukt riteņotāju .. dienas vidū pabailīgi braukt pa ielām (esmu to darījusi) .. bet godīgi sakot, auto nerēķinās ar riteņbraucēju .. vnk. nerespektē un kārtīgi iespiež maliņā .. pāris cm attālumā no sava auto spoguļa.
Veloceliņu nav tik daudz kā gribētos .. un mīļie, gājēji, negrēkojat arī jūs, veloceliņš nav paredzēts, lai jūs tur šķēršļus un blokādes veidotu .. cik gan bieži nav sanācis uz Juglu braukt pa veloceliņu .. un tur vienmēr atradīsies kādi gudrinieki, kas stāv barā uz veloceliņa un apspriež dienas klačas .. un jā,tieši uz tā paša veloceliņa autovadītāji pamanās nolikt savus spēkratus tā ka nu nekādīgi neapbraukt .. vai nu uz ielas jāgriež vai vnk. jālec pāri (šutka).
Par ietvju lietu .. nekad neesmu nevienu no kājām nonesusi, cenšos nevienu netraumēt ar pabraukšanu garām .. un ja redzu, ka priekšā ir daudz cilvēku, tad nesteidzos un vnk. braucu lēnām! Par pārejām .. nuu .. nekad neesmu stūmusi ričuku, jo tas liekas dumji godīg sakot .. var tak lēnām aizmīties vai aizripināties tā, ka nevienam netraucē ..
Mans novērojums, kāpēc tad īsti varētu ienīst tos riteņotājus un ar ko pati esmu saskārusies jau otro reizi nepatīkami .. velokurjeri .. tie skrien kā dulli .. un ātrumā sanāk visādas nelāgas lietas , arī cilvēku nonešana no kājām..
Un man liekas, ka zvaniņam dienas vidū pa centru braukājoties nav nozīmes .. tāpat nedzirdēs tādā troksnī !
Tev negribās ar sarkano paklāju dalīties? :D Patiesībā jau tas ir muļķīgi, ja tik ļoti traucējošajiem riteņbraucējiem tiek uztaisīts celiņš, bet nu pa to sadomājuši pārvietoties gājēji un turklāt vēl paši apdraud savu dzīvību..
Lai nu kā, bet arī šogad nākas sacināt, ka vēl joprojām gājējs + riteņbraucējs + autovadītājs = shēma nefunkcionē. Visi grib būt karaļi. Es ar savām skritulenēm un noteikumiem vispār varu iet ieskrieties :D
P.S. Zvaniņam dienas vidū ir nozīme. Vismaz pa gabalu jau dzirdu, ka man jāpatinas malā un es jūtos drošāk. Iedomājies, ja auto nebūtu signāla…
Ar sarkano paklāju labprāt dalos ar riteņbraucēju sugas pārstāvjiem :D Nav nekas pretī skrituļotājiem uz sakrānā paklāja arīdzan! Savādāk pa trotuāriem tiem ar nav nekādas braukāšanas! Un vispār cilvēki būtu priecājušies, ka cilvēki braukā ar riteņiem un rūpējas i par savu formu i par apkārtējo vidi ..
Nu tad vajadzēs pameklēt zvaniņu ar kādu pievilcīgu skaņu man :D
Un ja autp nebūtu signāla, nabaga bumeristi nevarētu ietaurēt citam pakaļā aiz dusmām .. :P :D
labdien, esmu kājāmgājējs. zvaniņam ir nozīme. lūdzu zvaniet! īpaši, ja gājējs atrodas ar muguru pret jums. dabā ir tā iekārtots, ka cilvēkam pakausī acu nav. turklāt ritenis ripinās ļoti klusi un sadzirdēt to grūti. zvaniņš ir baigi okej. pat neskatoties uz to, ka dažreiz esmu norāvusies trīcošus ceļus, jo rieņotājs piebraucis CIEŠI klāt un tad zvanījis. tomēr tas ir labāk nekā kaucošas bremes un lamas. :)
Ar zvaniņu ir neviennozīmīgi – daudzi labprāt pieņem, ka zvaniņš brīdina par velobraucēja tuvošanos, bet tikpat daudzi gājēji šausmīgi uzvelkas -ko tu mani traucē ar savu zvanīšanu! Un sāk svaidīties kā stirna uz šosejas tālo lukturu gaismā (c). Kopš braucu treniņus uz šosejas, arī pa ielām (izņemot dzīvākās un šaurākās ar dziļajiem aku vākiem, piem, Čaka) izvēlos brauktuvi, nevis ietvi – lielā mērā tāpēc, ka tā ir drošāk tikt garām vārtiem un iebrauktuvēm, kā arī krustojumos autovadītājam vieglāk pamanīt ir velosipēdistu, kas atrodas uz brauktuves, nevis ietves.
Kopumā gan situācija uzlabojas, velobraucēju ir vairāk un gan jau pamazām šīs lietas saregulēsies.
tikko atcerējos un nosmējos, ka pagājušo sezonu esmu ar riteni iebraukusi starp kājām vienai dikti izpucējušai blondīnei uz riktīgiem papēžiem, jo šī neizskaidrojamu iemeslu pēc pēkšņi mainīja trajektoriju, akurāt man priekšā izlecot :D bet nekas, neko es neapskādēju, tā ar tik nosmaidīja
+ skrituļoju arī labprāt, ziedoņdārzs, piemēram nav īpaši piemērots, jo daudzi celiņi ir noklāti ar bruģi, bet skrituļotājam vislabākais ir gluds asfalts, turklāt ir daudz bērnu, kas ir vispār ir risks Nr.1;
ļoti labs parks skrituļotājam(ām) ir starp Katoļu un Daugavpils ielām, ļoti labs asfalts viscaur un ļaužu nav daudz;
es parasti nevis PA mežaparku, bet UZ mežaparku izskrutuļojos pa veloceliņu, turp atpakaļ sanāk apm. 10 km, kas man ir tieši laikā trases garums un celiņš ir salīdzinoši ļoti normāls
Somijā cilvēki nekāpj uz veloceliņiem, jo ja ieraudzīs policija tad var sanākt maksāt sodu. Vai ja notriekts gājējs uz veloceliņa, arī gājējām jāmaksā sods (10 eiro bija tai laikā), nezinu kā ir tagad, bet tā bija! :)
jā, man arī patīk, vienreiz eju no veikala ar diviem lieliem maisiem, man aiz muguras pēkšņi kāds iebļaustās – vai tad nevar pavākties malā? A kā lai es redzu un zinu, kā man kāds piebrauc no mugurpuses. Agrāk zvaniņi bija obligāta štelle, tagad visiem vienalga! :( kā tik cius pēc tam vainot. Man pret riteņbraucējiem nekas nav, bet nu daži no viņiem arī ir necilvēcīgi…
No rīta gāju uz darbu pa Tērbatas ielu un nosmēju.. stulbeņi veloceliņa improvizētās līnijas vilkuši tuvāk ēkai :D Nu cik aptaurētam jābūt, lai ko tādu darītu. Pirmkārt, kāds noteikti nāks laukā no tiem n-tajiem veikaliem, kas ir ielas garumā. Otrkārt, kāds, kurš pat neskatīsies pa labi pa kreisi, nākot laukā no veikala.. vai mājas, vai sētas.. jap.. un tiks notriekts.
:) aga!
Man tā, kā kājamgājējam jābūt kā pūcei – jāgroza galva uz visām pusēm! :)