Ja Lūkasam kut tāpat kā Līnai, tad iespējams, zilonim salst tāpat kā man.
Visa šī sakarā ķēros pie “adatām” un adīju vienu ziloņbērnu kādam trīsgadīgam jaunskungam Kārlim, jo brīdī, kad ciemos ierodas mammas māsa Grieta ar savu ziloni, Kārlis ļoti vēlas ziloni piespraust un mazuliet panēsāt. Sak, kamēr Grieta ciemojas.
Pīnes veidoju apzināti, jo, manuprāt, faktūrai šajā reizē jāspēlē loma un jātrenē mazā kundziņa tauste. Lai taču jūt, ka zilonis IR! Mazliet humoram varu piebilst, ka vīriešu kārtas pārstāvjus, kuriem simpatizē mana “daiļrade”, lielākoties var iedalīt divās grupās – tā ap trīs un tā pēc trīsdesmit. Man tas liekas kaut kā jauki. Pasmaidījāt? =)
Šis man ārkārtīgi simpatizē!
un skatoties vien siltāk paliek :)
Priecājos un man tikko radās kāda ideja.
Vienkārša, bet sildīs, turklāt oktobrī vēl nav tējots.
Nu, siltas tev tās rokas… Ar nosalušiem nagiem tādus nevar uzburt!
adīts zilons 99 cm garam jaunskungam :)
Tu tikai nesmejies, kad izlasīju šo, paņēmu mērlentu, lai var saprast, cik tie 99 cm īsti ir :D
mmmm… dikti daiļš
Viens par otru labāks :)
Tas manam dēlēnam, varēs rotāties … skaisti, paldies māsai Grietai un burvei Kni, gaidīsim zilonēnu! Skaistums!
Es jau nopriecājos, ka Tavās mājās būs vēl viens zilonis =)
Pasmaidiju! =)
Visiem sirsnīgs paldies un īpašais paldies Gichai. Atkārtošos, bet tik forši Tevi no rīta reizi pa reizei parkā satikt uz vienu smaidu! =)
Smaidu!
Kni, vari būt droša, ka Tavu darbu absolūtie fani ir bērni. Manu maipuķīšu ziloni ir okupējusi Žoze, bet problēma tāda, ka līdzko ziloni pamana Emīls, tā kautiņš iet vaļā! :D