Teikšu kā ir.
Nogurums vājprātīgs.
Ieskatījos sašvīkātajā kalendārā un mazlietiņ saķēru galvu, jo pati jau vainīga un pati vien to kalendāru sastrīpoju tā, ka jāsecina.. nu labi, atpūtīšos mēneša otrajā puse. Šajā vēl skries un šajā vēl dies.
Neviļus atcerējos arī tos laikus, kad šādi te bija regulāri. Iekšā jūti tādu kņudoņu, kādu virzošu spēku, kurš burtiski grūž uz priekšu un pakausī viegli elpo sajūta, ka visam var nepietikt laika. Tāds adrenalīns un viegla steiga un tieši šī steiga tik ļoti piepilda, kā arī iztukšo.
Ja man būtu viena brīva diena, es ieietu kādā friziersalonā un teiktu: sapiniet man matus! Šāda vēlme krūšu kabatā man jau kopš vasaras vidus, taču nekādi neesmu saņēmusies to īstenot. Ņemot vērā faktu, ka papildus visam iekšā dīda nemiers, ka šos “mannekadnavbijušitikgari mati” varētu nogriezt krietni īsākus, ir pēdējais laiks sadūšoties un pieteikties uz bizēm kaut vai a la Timošenko stilā.
Citādi pulkstens sit jau kuro takti,
iezvana tas tumšo nakti.
Lai kaut drusciņ spēks man būtu,
es nu cilpoju uz gultu.
Kni, sapin to bizi! :)
E., Tu domāji, lai es tā kā pati sapinu?
Nē, man diezvai sanāks. Ir lietas, kurās es tomēr esmu visai neveikla :D
Piedošanu, labojums: Kni, aizej un liec, lai Tev sapin to bizi! :)
Es saku – aizej, lūdzu, un sapin to bizi! :-))) Būs pa smuko! Un paņem līdzi vienu no kalendāra ierakstiņiem (a la “tikšanās ar draudzeni”, “saruna pie tējas ar darbkolēģi” vai kaut kā tā…). Būs, kas sabildē procesu un rezultātu…
Gaidu bildi! :-)))
P.S. ai, kā tā kņudoņa un virzošais spēks iztukšo! šogad it īpaši pēc fantastiskās vasaras tas jūtams…
Un arī kastanim paldies!
Starpcitu, man kaut kur bija grāmata par kastaņiem.
Dzeja. Atradīšu Tev par godu =)
:-)))
Ai, ku mīļi…
Bize… bize ir laba padarīšana.
Tieši bize (parastā) ir mani izglābusi no situācijām, kad nebize traucē.
Kaut ātrāk pienāktu Tev tā bižošanās (brīvā) diena.
Veiksmi – šodienas saulainajā dienā!!!!!!
Tiklīdz būs iespēja, es noteikti to izdarīšu.
Paldies par laba vēlējumiem!