Ir divas cilvēku “kategorijas”, kurām vienmēr vilcinos ar darbu izpildi, proti, draugi un kolēģi. Nezinu īsti kāpēc, bet tā tas ir iegājies, un kaut kādā brīdī galvā nenostrādā tas lūgums kā īsta vajadzība. Tā tas paliek kaut kur, vai nu neizpildīts, vai izpildīts vēlāk. Kā smejies, jo svešāks būsi, jo ātrāk dabūsi. Zinu, nav labi :)
Zilonis, kas darināts kolēģei rudmatei, lai vēl vairāk paspilgtinātu viņas košo dabu. Atcerieties to lapsu, nu tad lūk, šis ir lapsas sekotājs. Tiesa gan, vienā zilonī saiet daudz mazāk kā lapsā.
Lai silti!
P.S. Mājās pieslēgta apkure. Manuprāt, varēja jau vēl nesteigties, man nesala.
ak, laimīgā! man nupat jau ļoti ļoti salst….
Gan jau Tev arī, Elīn, ieradīsies :) bet man patiešām vēl neprasījās. Laikam gaisma imitē siltuma sajūtu, jo tumsā un aukstumā ir kaut kā pavisam citādāk. Silti sveicieni!
Šis tāds mazs viltnieks pagadījies! :)
Starp citu, man ir jautājums (es tiešām nepiesienos), Tu tīšuprāt pieļāvi kļūdu vārdā “apkure”, vai arī tas tā netīšām izdevās. :) Vnk interesē, jo man viena draudzene dažus vārdus kopš bērnības izrunā savādāk, līdzīgi kā šeit, samainot divus burtus… :)
O, paldies, es tiešām nepamanīju. Man mēdz burti mainīties vietām, piemēram, sman, lai gan domāts “mans” un vēl mēdz pirmais burts palikt pie iepriekšējā vārdā. Atzīstos, es mazliet steidzos, kad rakstīju šos dažus teikumus. Gribēju ielikt ierakstu un tad skriet. Tā arī sanāca. Pārlasīju, neredzēju.