Ja visus iepriekšējos gadus maiju iesākām kādas kolorītas dizaineres dārzā, lai nosvinētu vēl viena priecīga maija bērna dzimšanas dienu, tad šogad tik ierasto cepto desiņu, kas neveiklu kustību rezultātā pirms nonākšanas uz šķīvja mēdza izvārtīties pa zālienu, vietā pārcēlāmies tuvāk pilsētas burzmai un vecpilsētas bruģim, lai saldajā ēdienā saņemtu gan gaviļnieces uzstāšanos, gan arī izbaudītu pieaicinātu svešzemju viesu performanci. Galu galā mani pārņem smiekli, cik tomēr naivi mēdzu sevi mānīt. Šoreiz iestāstīju sev, ka ilgāk par desmitiem neuzkavēšos.. kad pienāca desmit, teicu, ka pusnakts droši vien būs pēdējais mirklis, lai steigtos uz māju, kamēr kariete vēl nav kļuvusi par ķirbi un kamēr neviena no kurpēm nav nozaudēta, taču pagāja arī pusnakts.. pulkstenis sita pirmo stundu.. tuvojās otrajai, bet kājas joprojām nemeklēja ceļu, kas vestu mājās.. Ilūzija par to, ka iespējams nemaz ar nav iestājusies piektdiena un ka iespējams ilgi, ilgi varēs gulēt, bija zudusi un apziņa skaidri signalizēja, ar ko šī ļaušanās mirklim draud.
Draud vai nedraud, taču maijs ir iesācies ar vienu durvju atvēršanu. Tajās reizēs, kad grasos atteikt dalību kādā pasākumā, mirkli apdomājos un tomēr saku „jā”. Tas „jā” nāk tik viegli, it kā pati būtu sev paspērusi soli pretim, jo padomājot, ja es būtu teikusi „nē”, būtu palaidusi garām burvīgu svētdienas pasēdēšanu dārzā, ja būtu teikusi „nē” vakardienai, būtu palaidusi garām iespēju būt klāt draugiem svarīgā mirklī, kā arī būtu atteikusi sev lielisku iespēju izdejoties līdz nakts melnumam, līdz patīkami sāpošām pēdām, kā arī būtu liegusi iespēju dāvāt smaidus un saņemt pretim.
Nāk vasara un tā vērs jūs vaļā.
Vērs jūsu sajūtas un maņas.
Pirms teikt „nē”, padomājiet, vai tik tā nav lieliska iespēja šajā reizē pateikt „jā”.
Iespēja atteikt būs vienmēr, taču padomājiet, vai pēc trešā „nē”, kāds vēl mēģinās no jums kādreiz izdabūt „jā”.*
*Lūdzu ņemt vērā, ka „jā” un „nē” mēdz būt dažādi. Šajā gadījumā runa ir par iespējām, par burvīgajām iespējām, kurām šad tad tomēr vajag jūsu palīdzīgo roku, lai tās kādu dienu piepildītos.
P.S. Tagad Rudu oficiāli var izkliegt savu mīļāko saukli: knisirupselvē :D Mīļā, un rīt varēsi man pateikt to tieši acīs :D
:) :) :) pavasarīgi! :)
Es gan šobrīd esmu pateikusi tik daudz – yes -, ka nezinu, kurā brīdī to visu paspēšu.. :D bet es neatmetu cerības.. :D jo gribas.. gribas baigi..
Vai esi redzējusi filmu YES Man?
Pati to noskatījusies neesmu, lai komentētu par gūtajām atziņām, bet vispār – filma ir tieši par to, par JĀ.:)
Neesmu gan, bushu atpakalj, pamekleeshu.