Tajās reizēs, kad patiesībā man būtu jāatrodas kur citur, bet es saulainas dienas vidū esmu centrā, mani pārņem dīvainas sajūtas. Gluži kā skolas laikā, kad būtu aizlaidusies no stundām. Tāda mazlietiņ noziedznieciska sajūta, it kā man nedrīkstētu būt tur, kur tieši tajā mirklī esmu. Bet viss ir legāli un saskaņots.
Saule iekāpusi vismīkstākajās čībās, kādas tai vien ir pieejamas un nolēmusi iziet nelielu loku pa zemes virsu. Ejot mājās, likās, ka nevienam nav jāstrādā. Tā, lūk, ir otrā sajūtas, kas mani pārņem. Visiem sastaptajiem ļaudīm ir tik nesteidzīgs solis un bezrūpīgākais skats, kādu pret vakarpusi vairs nesastapsi.
Lai jums koša piektdiena un siltas brīvdienas, bet es tagad nosnaudīšos, lai vakarā svaigu skatu baudītu teātri.
