Vakardien dodoties uz mājām domāju, pa kādiem ceļiem jāiet, lai nevienu ziņu/paziņu nesatiktu. Nebēguļoju, taču speciāli arī neuzprasījos. Ir dienas, kurās negribas atbildēt uz jautājumu “kā Tev iet”, ja vēl zini, ka jautātājam tas nevienā acī neinteresē, tad priekš kam izlikties un lieki muti virināt?
Cilvēki vispār uzņem tik ļoti daudz nevajadzīgas informācijas tikai tāpēc, ka viņiem nav dūšas pateikt runātājam, ka tas, ko šis stāsta, viņus nemaz neinteresē. Zinu, zinu “kā Tev iet” ir tikai pieklājības frāze, taču lai kā gribētos to salīdzināt ar britu “how do you do”, būsim atklāti, atšķirībā no britiem mēs neatbildam ar to pašu frāzi, respektīvi, pretī nesakām – kā Tev iet.
Kad vienu dienu satiku bijušo kursabiedreni, neizlikos, ka man ir prieks viņu redzēt (jo tā bija, es priecājos), taču neslēpu arī to, ka man patiešām neinteresē, ko viņa dara. Tas nav ne rupji, ne riebīgi, jo būsim vēlreiz atklāti – ja mēs vēlētos par kādu ko zināt un tiešām būtu interese, tad jau sen būtu uzmeklējuši konkrēto cilvēku kaut vai Latvijas publiskajā cilvēku reģistrā. Ir tik labi dažkārt vienkārši sasveicināties un uzsmaidīt, katram aizejot uz savu pusi un nepiebāžot galvu ar lieku informāciju.
Protams, man neizdevās izvairīties no jautājuma par iešanu, taču atbildes uz visiem jautājumiem bija pietiekami īsas, lai neradītu vēlmi uzdot vairāk par vienu papildjautājumi.
Kā Tev iet?
Uz mājām iet.
Bet citādāk?
No darba iet. =)
Teiksiet rupji? Nebūt ne, jo šajās divās atbildēs ir ļoti daudz informācijas, patiesībā, tieši tik, cik nepieciešams starp divām paziņām, jo, ja es dodos uz mājām, tātad man ir mājas, uz kurieni iet un, ja es nāku no darba, tātad man ir darbs no kurienes tagad doties mājās. Un tajā ir vērtība. Tieši tik liela, cik katrs tam mūsdienās piešķir.
Priekā!
oi… bijusī kursabiedrene E. priecātos Indziņu satikt. Zinu, kad lapas kokiem būs izplaukušas, es braukšu ciemos. :) Ja, protams, Kni gaidīs. :)
E. grib satikt Indziņu, bet cer, ka viņu gaidīs Kni =) hihii
E., katrā laikā! Man jau šķiet, ka Tev nevajadzētu būt nekādām šaubām par mani prieku Tevi satiekot, jo Tavu es jau jūtu tagad.
:D:D:D jā, jā, pamanīji, ka nosaucu Tevi abējādi. Taisnība jau vien ir- gribas gan Indziņu, gan Kni satikt. ;)
Tātad, lapu plaukšana būs signāls tam, ka E. dodas uz Rīgu :D
Tu galvenais dod ziņu, lai nesanāk, ka ar to lapu izplaukšanu es kaut kur lapās esmu aizlaidusies.
Ja lapas plauktu 30. aprīlī, es Tevi uz teātri uzaicinātu, bet tad Tev nesanāktu tajā vakarā vairs atpakaļ uz Limbāžiem tikt, būtu jānakšņo Rīgā, bet pirms tam vēl jāiet uz Teātra bāru. Traki :D
Tarki gan… :D:D:D Kad braukšu uz Rīgu, izplānošu tā, lai nekur atpakaļ nemaz nav jābrauc. Lai var nesteidzīgi un pa foršo. :)
Paldies par dziesmu! Tieši tas, kas šorīt bija vajadzīgs. :)
Vakar, mēģinot iemigt, es tieši domāju par tevi un šo teikumu, jo biju izlēmusi šodien tevi skypā noķert un papļāpāt. un zinu, ka tev frāze – kā iet? – pat ļoti nepatīk.
Vispār es piekrītu par to Kā tev iet, taču ne attiecībā uz maniem draugiem. Es saviem draugiem vienmēr prasu kā iet, jo man patiešām interesē, jo tie man ir ļoti svarīgi cilvēki un man rūp, kas ar viņiem notiek. Kad es saņemu šādu jautājumu, draugiem es vienmēr atbilu vairāk par – labi un kā tev?
Atgriežoties pie manas vakarvakara iemigšanas, es prātoju, kā iesākt sarunu ar tevi skype, bez šī jautājuma, lai tomēr saņemtu atbildi uz to. Vēl īsti atbildes nav. Un tev?
Nevajag analizēt šo te tik ļoti.
Jautāt jau Tu vari, bet man nav Tev ko teikt un sacerēt es neko netaisos. Tā vietā taču Tu vari stāstīt, kā Tev iet un es labprāt klausīšos.