“Tā Tava krūze?”
“Mhm.”
“Vai tad Tu dzer kafiju?”
“Nē, nedzeru. Man patīk smarža.”
“Un tad Tu tā to krūzi pa visu dienu izelpo tukšu?”
“Mhm.”
Jā, mani reibina kafijas smarža.
Reibina, pavedina un mulsina.
Ja tā ir latte vai americano… mmmm… un, ja ir putas… ja vēl var dabūt tam pa virsu cukuru un kanēli… un svarīgi – NEMAISĪT!
Tad uzmanīgi izbaudīt putukanēļacukura garšu un uz mirkli apstādināt laiku, lai pat Faustam skauž!
…tas no arhīviem, bet citādi kopš šīs nedēļas nogales varu paziņot, ka vairs nav tā, ka kafiju tikai smaržoju. Es to smaržoju un dzeru. Eko bodē iegādātā kafija ar pavedinošo aromātu ir ņēmusi mani savā varā un nu tur cieši cieši. Izrādās, ka labai kafijai es nevaru atteikt.
Labu miegu un tiekamies rīt.
Pie kafijas krūzes.
