Reklāmu par to, ka visi vīrieši stāv Annas rindā pēc saldējuma, bet pie Marijas nāk vien retais, redzējuši laikam ir visi. Anna taču matus mazgājusi ar īpašo šampūnu un tie ir tik kupli un mirdz! Tā arī es katru vakaru eju garām divām bodēm, kur vienā cilvēki rosās vienmēr, taču otrā nav redzēti gandrīz nemaz.
Bode numur viens – Humana (tā saucamais otro roku veikals), bode numur divi sevi dēvē par zīmolu veikalu, t.i., zīmoli, kas sapirkti kādās izpārdošanās un nu tiek doti par daudz zemākām cenām. Kad tikko parādījās “zīmolu” bode, nosmēju – nu ja, izpētījuši tirgu un nolēmuši, ja jau Humanai šajā apriņķī labi iet, ies mums arī.. bet nekā. Katru reizi ejot garām, uzjautrinājos, kā zīmolu bodes skatlogos salikti lieli uzraksti par atlaidēm. Sākumā viņi piedāvāja 20% atlaides, tad vēl citādas. Naivo cerību, ka štelles ies, viņi vēl nav atmetuši un šorīt jau skatlogā gozējās 40% atlaižu vēstījums. Lai cik dīvaini nebūtu un lai kādus ciparus zimolu bodes skatogos pārdevējas neliktu, tur iet vien retais un nedomāju, ka vaina cenā.
Tajos laikos, kad manā televizorā rādīja vairāk nekā tikai TV3 :D un es vēl dzīvoju tajā ārkārtīgi ērtajā dzīvē, regulāri skatījos vācu raidījumu, kura galvenais varonis un lietu bīdītājs ir slavens un veiksmīgs vācu pavārs pēc pārliecības (izglītība viņam ir cita) Kristians Rahs (Christian Rach). Atzīstos, šis šarmantais vīrietis man dikti patīk ne tikai ar to, ko viņš dara, bet gan arī ar to, kā sevi pasniedz un cik šerpi runā.
Ja valodas zināšanas atļauj, var paskatīties youtube kādu raidījumu, kurā Rahs kārtējo reizi glābj no iznīcības restorānu, kura īpašnieki noteikti domā, ka viss ir kārtībā, tikai mistiskā kārtā šiem neiet :D :D :D
Lūk, no Raha raidījumiem esmu guvusi atbildi tam, kāpēc vienai no šīm bodēm iet, taču otrai nē.
Pirmkārt, mājīgums.
Humanas bodes sienas ir dzeltenas, saulainas un košas. Rodas silta un mājīga sajūta, ka ikviens ir gaidīts un uz nevienu ienācēju pārdevējas neskatīsies tā, it kā ienācējs būtu apmaldījies. Ienākot iekšā, pārdevēja sagaida ar smaidu.
Zīmolu bodes sienas ir patumšas, bordo krāsā, turklāt tiek ekonomēts arī uz gaismas rēķina. Izskatās patumšs un nemājīgs. Iet iekšā negribas! Un kad tad lietas ies, ja neviens tā īsti nevēlas iet iekšā?
Otrkārt, skatlogs.
Humanas skatlogos stāv simpātiski saģērbti manikeni, kuru izskats tiek arī regulāri mainīts.
Zimolu bodei.. jā, atlaižu plakāti.. kaut kādi apavi uz kastītēm.. nekā tāda, kas būtu iekšā aicinošs.
Vai tad skatlogā nebūtu jāliek vienas no labākajām lietām, lai cilvēks zinātu, kas viņu sagaidā iekšā?
Domāju, ka iesākumam jau pietiks ar šiem diviem faktoriem, JO ko tur ieteikt, ja nav atrisināta pirmā problēma – nav pircēju, kas tālāk varētu kādam pastāstīt, ka tā bode ir laba. Kardināli gan izklausīsies, bet es ieteiktu pārkršot sienas :D Ja negribas pārkrāsot sienas, tad vismaz normāli ieslēgt gaismu. Padomāt par apģērbu izvietojumu un skatloga noformēju, kas potenciālajam pircējam sniegtu ieskatu, kas tad viņu tur iekšā sagaida. Man patīk mana kolēģa Roberta padoms par to, kad atnāk kāds klients pārgudrelis, kurš nopircis krutās flīzes, ieklājis, izvēlējies uz savu galvu kopšanas un tīrīšanas līdzekļus un tagad nu sūdzās, ko darīt – flīzes palikušas nekādas. Ja neko līdzēt tā īsti vairs nevar un vienīgais ieteikums ir spēcīgs tīrīšanas līdzeklis, kurš galu galā ar laiku flīzes saēdīs, Robim ir tikai viens padoms – spridzināt… un ieklāt jaunas flīzes :D tad atnākt pie mums un pajautāt, kā tās sākumā sagatavot, t.i., impregnēt :D
Tā arī es ieteiktu zīmolu bodei – pārdomāt, kur kļūdas pieļautas jau pašā sākumā un skat, varbūt lietas aizies bez visiem atlaižu plakātiem.
Dziesma par godu Raham un viņa dzimtajai valodai.
Pigļi.pigļi
Labi argumenti… Iesaki šito viņiem :)
Nez vai viņiem manu padomu vajag…
Varētu jau ieiet, bet tam dūša jāsaņem un jāsamierinās ar faktu, ka nosarkšu, jo es tā kā mazliet kautrējos.