Rīts izskatījās pat ļoti cerīgs, lai gan smeldzīgs, taču pacilājošs, bet vakars ir dīvains.
Saķēru kreņķi dēļ darba un tagad tik smaga sajūta un slinkums. Pusdienas izpalika, vien mīļas kolēģes sagādāti krikumi. Domas plivinās, velk pie zemes un gribas ēst. Ārpus mājas. Dīvaini, tā īsti nav neviena kam piezvanīt. Man negribas plašās sarunas, vien pasēdēt blakus, izbaudīt ēdiena iedarbību uz garšas kārpiņām un kairinošo smaržu. Skumji un mazliet dumji tas viss.
Kaut kā tā.
Published by
…ļoti labprāt pacienātu Tevi ar tēju. Šodiena tiešām bija, tāda.. nu nekāda, lieku visas cerības uz rītdienu. Kā ne kā, piektdiena taču! ;)
P.S. Žēl paziņot, bet Itālijā ziloņi nedzīvo. Ticēsi, ja teikšu, ka tiešām meklēju? Laikam vēl nav modušies no ziemas miega…
Es ticu. Nav jau nekāda ziloņu zeme.
Citādi nebija tik traki. Vispār nebija traki. Izrādās, ka manī drosmes un spēka vairāk, nekā es domāju. Sushi un miso zupa bija lieliska. Tēja veldzējoša un domas nomierinoša.
..По безнадежному пути, так на тебя мы все похожи,
Пусть повезет тебе найти и успокоиться, быть может.
По безнадежному пути, по непонятным мне приметам,
Пусть повезет тебе найти то, что сгорая станет светом.
Laba kompānija man bija. Es pati! Labāku nemaz nevar vēlēties.
Ты Не Один… :)
Trāpīts.
Tik jauki, ka ienāci. Tēju?
šodien daudzām jūtīgām dvēselēm smeldzes diena. kad vislabāk ar sevi. nekādu svešinieku. ja nu vien “savējiem” viegli pamāt ar ķepiņu.
piedod, ka tā sanāca… :s
..man pēdējā laika bieži gribas ar kādu kopā pasēdēt un paēst, paklusēt… nu vnk būt līdzās…
zvani un paklusēsim!