Paņēmu vienu brīvdienu un izmuku no pilsētas uz K.zemi, lai iejuktu citā pūlī, lai mācītos savaldīt emocijas (godīgi pasaku, nemāku), izbaudītu lauku mieru, redzētu sārtāko sauli un spožāko mēnesi.
Košu nedēļu un atvainojos tiem, kas par šo klusumu tā kā mazliet satraucās.
Vai, Knipuc, kur Tu biji? Bet cik labs stāsts… Man liekas, paralēli visam, ko Tu dari, Tev vajadzētu vēl mazliet vairāk fotografēt un barot mūs, te, Tavā virtuvē, ar bildstāstiem.
Es bij Rīga-Ventspils. Ventspils-Talsi-lauki. Lauki-Talsi-Rīga.
Par bildēm (90%) gan vairāk atbildīga Rudu ar savu pārgudrelīgo telefonu. Tā kā tie nav mani lauri. Pasarg dies’ man iedot tādu telefonu, nevarēs i apstādināt. Stāsti būs tad, kad “sagrabināšu” savai pirmajai fotokamerai. Tad būs. Pagaidām paldies Rudu!
Nu re, miers mājās… :-)
Piedod, ka uz epastu atbildēju ar krietnu nokavēšanos.
Vai, Knipuc, kur Tu biji? Bet cik labs stāsts… Man liekas, paralēli visam, ko Tu dari, Tev vajadzētu vēl mazliet vairāk fotografēt un barot mūs, te, Tavā virtuvē, ar bildstāstiem.
Es bij Rīga-Ventspils. Ventspils-Talsi-lauki. Lauki-Talsi-Rīga.
Par bildēm (90%) gan vairāk atbildīga Rudu ar savu pārgudrelīgo telefonu. Tā kā tie nav mani lauri. Pasarg dies’ man iedot tādu telefonu, nevarēs i apstādināt. Stāsti būs tad, kad “sagrabināšu” savai pirmajai fotokamerai. Tad būs. Pagaidām paldies Rudu!
Par šo ierakstu verētu teikt – Odziņa ar pūdercukura cepurīti! :)