Sakrājas jautājumi, muļķīgi un parasti, varbūt mazliet jocīgi, varbūt ikdienišķi, bet tiem vēl nav atbilžu un iesmiet par to uzdošanu virtuvē nav ļauts.
1. No kurienes tai nevisai glītajai tradīcijai, rotāt jaundzimušā mājās pārvešanas auto ar ziliem vai rozā baloniem, aug kājas?
Nē, nopietni. Kopš tā brīža, kad pusdienās sāku braukāt mājās, tieši pusdienlaiks ir aktīvākais jaundzimušo mājās vešanas laiks, turklāt neglītie balonu rotājumi vienmēr vēsta, kas tad īsti ir piedzimis. Todien, kad parādījās violetie baloni, es drusku tomēr samulsu. Citādi, ja jau gribas rotāt, varbūt kāds ir mēģinājis izrotāt auto ar ozola zariem (lai puika aug stiprs kā ozols) vai arī meitiņas peciņas pirmo kumeļu – ar ziediem? Dārgi?
2. Kur tie, kas dzīvo dzīvokļos un brauc ar motorolleri, kur viņi šo motorolleri glabā: a) pa nakti? b) pa ziemu?
Šis jautājums man arī interesē. Nu kur tās visas glītās vespas pa nakti paliek? Kur ir viņu guļvieta?
3. Kā ar fiksīšvelosipēdu iespējams nobremzēt?
Katru reizi, kad Rīgā redzu šos smalkos un visnotaļ askētiskos velosipēdus, manī rodas jautājums, nu bet kā? Un tad pieripina viens tāds.. no tās sugas.. krustojumā, un es tā kā cenšos saņemt drosmi pajautāt, bet tad pamanu, ka tas tikai no sugas. Tam ir bremzes.
4. Kur slēpjas “dibens apēd bikses” situācijas šarms?
Nē, es saprotu, ka Latvijā vasarās apģerbties tā, lai nebūtu karsti un būtu saglabāts gods, ir gandrīz neiespējami. Vīriešus nemitīgi uzrauga zeķu radars, bet sievietes, kā zināms, veļas radars (to es salasījos, ka puikām, redz, arī ir iebildumi). Šis, kā saprotat, ir no muļķīgo jautājumu kategorijas, bet tā, kā tuvojas nedēļas nogale, tad domāju, mazliet zem jostas vietas drīkst. Nē, tiešām, kur slēpjas šarms tajā, kad stringotā pakaļa, kas jau tā ir aizrijusies ar vienu strēmeli auduma, it kā ciešot neizmērojamu badu, vēl steidz noēst arī daļu bikšu?
5. Kāds labums no publiskajiem Endomondo paziņojumiem?
Tiem, kas nezina, kas tas tāds ir – tā ir pārgudrelīgajā telefonā iemontēta aplikācija, kura uzskaita attiecīgā cilvēka kustēšanās rezultātus, skrienot, braucot ar riteni vai vienkārši ejot u.tml. Es to saucu par Edmundo. Iedomājos, sēž tāds spāņu džeks un pieraksta, ka Janka no Pārdaugavas šodien ir bijis skriet, skrējis tik un tik kilometrus, tik un tik ilgi, un vēlāk, lai šī informācija neietu zudībā, ieliek to kādā no sociālajiem tīkliem. Te man vienmēr nāk prātā, ka tas ir tāpat kā priecāties, ka vista knābā graudus. Nē, šis jautājums nav uzbrukums. Izstāsti, es sapratīšu un vairs nejautāšu. Vienu gan Edmundo smuki dara, sazīmē tādas kartes. Kustību kartes. Līnijas tādas. Var izdrukāt un likt pie sienas virtuvē.
Un Tev? Ko tādu mazliet muļķīgu un nevienu internetu neinteresējošu ir gribējies pajautāt Tev?
Labi jautājumi :)
Par Endomondo – Tu pat iedomāties nevari, kā zināmā sabiedrībā notiek dalīšanās un mērīšanās ar savām fiziskajām aktivitātēm :) Ir visādi izaicinājumi un topi, kurš vairāk noskrējis, kurš nobraucis un novingrojis. Publiskot ir vairāki labumi – citi var uzzināt par visādām interesantām trasēm un maršrutiem, motivēties saviem sasniegumiem un izteikt glaimojošus komentārus sportistam :)
Fiksīšiem ir fiksēts ķēdes parvads. Uzmanīgi mēģinot mīties uz atpakaļu, tiek samazināts ātrums. Pārējais jau atkarīgs no veiklības un vestibulārā aparāta.
Motorollerus glabā tuvējās autostāvvietās (apsargājamās), sarunā ar sargu no būdiņas un glabā :) Tā esmu dzirdējusi.
Man ir jautājums par sekojošo lietu: Iekš Twitter vai Facebook daudzi ievieto ziņas, ka viņi ēd noteiktā restorānā , vai dzer kafiju noteiktā vietā. Kuru tas interesē? Un kam tas ir vajadzīgs? Manuprāt šādi sociālie paziņojumi var derēt tikai priekš profesionāliem killeriem, snaiperis paskatās, ka Jānis Bērziņš ēd iekš “Fabrika” (Marijas ielā) ar diviem citiem un lēnā garā var doties tur, izdarīt savu darbiņu. Bet, tas, kā tas Jānis nebija īstais, ir tikai negadijums! :)
Jā, jā, par šo ir ļoti daudz runāts un tā saucamā “iečekošanās” mani vienmēr darījusi mazliet uzmanīgu. Kad mani pārņem “internets ir slikts un tur ir pilns ar kakām” diena, es ne tik tādus vien jautājumus uzdodu. Par daudz, par daudz mūs internetā. Ja kāds šo aktivitāti veic, atbildiet Mēnessmeitēnam, viņai interesē.
Āā, vēl šajā sakarā atceros, kaut kur pavīdēja twitterī jautājums.. Tu nekur vairs neej? Kā neeju? Nu tu nekur neieēkojies! Tadāāā.. neesi atstājis “es te biju, pačurāju” ziņu, tātad sēdi mājās. Likās uzjautrinoši.
Visādi citādi laikam jāsāk pieņemt, ka šis ir tāds atrādīšanās laikmets. Neesi atrādījies, tevis nav. Ja negriba spieņemt, jāpārvācas uz laukiem. :)
Nu re, meitenes visu pēc kārtas ir atbildējušas. Palicis jautājums Nr. 4. Es ar nespēšu atbildēt, jo nelietoju. Esmu “bumbiereņu” piekritēja, ne “dibenā līdēju”.
Par Nr. 1 – mode ienāca noteikti līdz ar balonu ienākšanu, kā daudzas dīvainas lietas. Un lielai daļai cilvēku patīk. Un bērniem patīk! :) Var jau nelikt nekā, kā man bija ar pirmo bērnu, un var darīt “kā visi”, kā kundziņš izdarīja ar otro. Abos gadījumos bērni tika nogādāti mājās :) Un abiem bērniem vairāk par ziediem joprojām patīk baloni jebkuros ģimenei nozīmīgos svētkos!
Tā, Gicha! Svilpe nav meitene :D
Par baloniem runājot, es sasmējos brīdī, kad izlasīju “bērniem patīk”. Tieši kuram? Zīdainim, kurš pirmos trīs mēnešus stabili ir dārzenis?
Ar baloniem pēc būtības ir tā, ka, jā, bērniem patīk, bet es vairāk par to dzemdību namu. Bērniem patīk arī pretējās partikas dāļātie baloni, jo tie ir baloni. Tiem varēs izlaist gaisu, piepūst atkal, saplēst un tā, bet kā atbilde uz tradīcijas skaidrojumu nederēs :) Citādi paldies par centienu!
Ha, mani Endomondo ieraksti parādās feisbukā. Ja kāds negrib redzēt, var bloķēt. Man ir interesanti aplūkot, ko dara citi, papriecāties par draugu un paziņu sasniegumiem, reizēm salīdzināties.
Inguc, es par tiem baloniem… :-) Nav jau nekāds skaistākais mašīnas rotāšanas veids, bet tie baloni veic vienu svarīgu funkciju – uz ielas, šo baloniem rotāto mašīnu, respektē vairāk nekā pārējās. Neviens nenogriež ceļu, netaurē, ja kādā vietā lēnāk pabrauc utt. Tā kā pati doma nav tik peļama. :-)
Der, tāds arguments der, taču, ja jau mums ir tik atsaldēta publika, tad ar šādu balonu mašīnu jābraukā līdz brīdim, kad bērns pieaug. Aizkadrā Tincii ierosināja rotāt ziediem un lentītēm, ja jau tik ļoti gribas rotāt, bet es saprotu arī to, ka tad, ja kaut kas ir “tradīcija”, neviens par daili nedomā. Bet pēc būtības arguments der. Paldies!
Ja Latvijā tiešām tā notiek un Jūs, savu jaundzimušo bērnu mājās vedot, patiešām vairāk respektēja, tad visu cieņu! Mani vērojumi liecina, ka cilvēki nepalaiž pat operatīvos transporta līdzekļus ar divu krāsu signālugunīm un skaņas signālu, turklāt tas ir atrunāts CSN.
Endomondo skaidrotājas – Antuanete un Lasītāja, paldies! Bija interesanti un pat vērtīgi uzzināt lietotāju argumentāciju.
Tas arguments par Endomondo īsti neder, jo tam ir savs iekšējais sociālais tīkls ar paziņojumu sistēmu. Tā kā, ja patiešām interesē savu draugu sasniegumi, tad to var nočekot pašā endomondo lapā, nav nepieciešams “bagātināt” pārējos sociālos tīklus.
Un par fiksīšiem: obligāta lieta – sprādzes pedāļiem un priekšējās bremzes. Savādāk tā ir vienkārši pašnāvība ar laika degli. :)
Paldies, Kristap, par atbilžu papildināšanu.
O, mani ieinteresēja 4. jautājums! Kā izskatās – dibens apēd bikses?
Tas ir tā http://www.urbandictionary.com/define.php?term=hungry%20butt