Kni.kino: Ķiršu ziedi – Hanami

Kad kādu dienu saņēmu norādi uz filmu „Ķiršu ziedi Hanami” (Kirschblüten-Hanami), mani pārņēma neizskaidrojama deja-vu sajūta, ka stāsts ir dzirdēts un zināms, ka iespējams pat filmu esmu redzējusi, taču es kļūdījos. Jau gadiem sapņoju par to, kā arī es kādu dienu varētu doties uz Japānu ķiršu ziedēšanas laikā, ieelpot to smaržu un ķert vējā nopūstās ziedu lapas. Bet nu par filmu.

Trūdija kādu dienu uzzina, ka Rūdijam ir vēzis pēdējā stadijā un ārsts ierosina abiem doties kādā kopīgā izbraucienā vai piedzīvojumā, taču Trūdija zina skaidri, ka vīram piedzīvojumi nepatīk. Viņam labprāt gribētos, lai nemānās itin nekas. Katru rītu 7:28 viņš ar vilcienu dodas uz darbu un tieši vienos notiesā Trūdijas pagatavotās sviestmaizes. Ābolu atdod kolēģim nosakot: „One apple a day keeps doctor away.”
Trūdija pierunā Rūdiju doties uz Berlīni apciemot bērnus, kas sen izauguši un aizlaidušies no ģimenes ligzdas. Aizņemti ar savām lietām tie ir visai nevērīgi pret vecākiem un skaita dienas, kad sirmīši dosies prom. Pieaugušo bērnu sarunas saritina kamolu kaklā un katrs viņu izteiktais vārds izklausās pēc nepateicības un teju vai pēc sodības, ka viņiem ir vecāki. Vien homoseksuālās meitas draudzene labprāt izrāda pilsētu un nespēlē teātri. Pēc ciemošanās Berlīnē Rūdijs ar Trūdiju dodas pie Baltijas jūras un viesnīcā miegā negaidīti nomirst Trūdija.
Rūdijs, pilnībā zaudējis pamatu zem kājām un galu galā arī sirdsdraugu un sievu, nolemj piepildīt sievas sapni un dodas ceļā uz Japānu pie jaunākā dēla Karla.
Ja jūs zinātu, kā man gribas pastāstīt tos sīkumus, tās mazās detaļas, kas šo filmu padara tik īpašu. To, kā Rūdijs Tokijā, dodoties laukā no mājas, vienmēr kaut kur piesien kabatas lakatiņu, lai atrastu atpakaļ ceļu. Par to, kā viņš uzvilcis Trūdijas zilo jaciņu, domās ved sievu skatīt ziedošos ķiršus. Par to, kā viņš parkā sastop 18 gadīgu meiteni, kas, mācot buto deju un dodoties kopā uz Fudzi kalnu, Rūdijam palīdz pārciest sāpes.

Buto var dejot katrs. Tā ir ēnas deja, To nedejo Tu, bet gan Tava ēna. To var dejot gan vecs, gan jauns, gan dzīvs, gan miris.

Katru reizi atceroties filmu, mani pārņem saldsērīga smeldze. Stāsts ir līdz sirds dziļumiem aizkustinošs un, skatoties uz Rūdiju un Trūdiju, rodas vien jautājums, vai maz šodien pastāv kaut kur tik tīra un īsta mīlestība? Vai es pratīšu tik pilnvērtīgi nosirmot un vai būs kāds, kas tik skaisti sirmos kopā ar mani, vai arī būs tikai jaunības dienu atmiņas par to, kā toreiz skrējām, kā toreiz uz dejām gājām?

Filma ir rotāta asprātīgiem jokiem, skaistām ainavām, aizraujošu attiecību tēlojumu un mūziku, kas skan iekšā vēl ilgi pēc tam, kad filma jau ir galā. Kā saka kinokino.lv: Stāsts par mīlestību, gatavību ziedoties un poētisku ceļojumu esamības dzīlēs.

Ķiršu zieds ir skaistākais pagājības simbols. Tas vienā naktī uzzied, zied pāris dienu un tad nozied. To nav iespējams noturēt.

Foto: publicitātes foto, kadrs no filmas ĶIRŠU ZIEDI – HANAMI

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “Kni.kino: Ķiršu ziedi – Hanami”

  1. oj, nē, šo filmu labāk man neskatīties, jo izlasot jau Tavu aprakstu vien, man sariesās acīs asaras. esmu bezgala raudulīga, kā rādās :S

    1. Tu neesi vienīgā, kas pēc manis stāstītā atteicās filmu skatīties.. tas nekas, ka liekāko daļu tā ir vāciski, pat tas neattur tik ļoti kā fakts, ka visu filmu kaklā iesprūdis kamols. Bet, ja kādam gribas zināt vēl ko vairāk, es labprāt pastāstīšu. Filmu noskatījos jau 2 reizes un pēc trešās varēšu citēt, tā kā, ja nesanāk atrast ar subtitriem, varu tulkot =)

  2. Sakārdināji – man vajag redzēt! Tikai ja izdosies subtīteļus atrast. Es tak ģermāniski nevienu vārdu… (blush)

  3. Klau, bet tad kad brauksi uz Japānu skatīties ķiršu ziedus, paņem mani līdz, a? :)

    1. Tik ilgi gaidīsi? :D
      Šas kā uz dzīvi solo pāriešu, varēšu ķiršus mājās puķupodā audzēt :D

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.