Koši

Koša ir bijusi nedēļas nogale. Pielieta ar sauli, krāsām un spilgtu gaismu. Cienīgi iemīta velo sezona, pirmo reizi pabūts uz Andrejsalas mola (zinu, neticami, ka to biju palaidusi garām), nogaršoti pirmie mazsālītie gurķi, izsakot visus “mm” un “ak”, pabūts pie jūras, kur Lielupe ar jūru tiekas, ielīsts biksēs, kuras vienu dienu izdomājušas nederēt un finālā arī tas nosvinēts ar gabaliņu burkānkūkas. Ak, un kārtējo reizi satraumēta roka. Šoreiz gan tikai ar nazi. Cik tipisks svētdienas rīts, labi, ka darbs padarīts.

Ar darbiem arī sāks. Pa košo, tā lai Maijai prieks.

Auskari mokume gane tehnikā. Atspiedums krāsu slāņos, kur izcilņi likvidēti ar asmeni, atklājot skatam šādu košu zīmējumu. Maija uz Viktorijas laikmeta meģīņu rakstu neparakstījās, nācās aizstāt ar etno. Un labi vien ir.

Abas puses auskariem vienādas, tā kā, lai cik enerģiski tie arī nesadomātu šūpoties, raksts ir gatavs atrādīties no abām pusēm.

Košu nedēļu!