“Ingu? Tu māki izlocīt papīra kuģīti?” Ievulis skatījās uz mani lielām acīm, uz ko es pagrozīju galvu. “Nē.”
“Bet iedomājies! Tagad atnāktu kāds cilvēks un teiktu, ka nopirks te bodē viskaut ko par lielām naudām, ja Tu izlocīsi viņam papīra kuģīti, taču Tu neproti.”
Tas jau bija sen, kad Ievulis tā pavēlāk vakarā pirms veikala slēgšanas ar mani uzsāka šādu dialogu. Kuģīti locīt nepratu un tas nozīmēja, ka, ja arī gadītos tāda situācija, es paliktu bešā un naudīgajam, bet vienkāršajam cilvēkam papīra kuģi izlocīt neprastu, kas savukārt nozīmētu, ka viņš neiepirksies par lielām naudām.
Tā nu Ievulis paņēma vecu kases čeku un rādīja man paraugdemonstrējumus. Šodien kuģīti izlocīt protu, taču bodē jau labu laiku kā nestrādāju. Par maniem kuģiem rīt, bet šodien noskaņai bildiņa.
Varu tikai pačukstēt, ka, ja man izdosies starp visiem darbiem rīt atrast laiku bildēšanai, tad varu pateikt, ka kuģīšu ģimene (kuģu papus un mamma ar bērniem) peldēs starp jaunākajiem Kni brīnumiem.
foto: flickr.com
vot nesaprotu, vai tas, ko Tu tik labi māki, ir taisīt kompozīciju vai bildēt, vai abi kopā? Katrā ziņā Tavas bildes runā.
Runā ar viņu.
Hable con ela.
=) paldies. Šī bilde gan nav mana, bet doma likās, kā no manām domām.
Bildēt es nemāku. Tikai uz čuju un, ja sanāk, tas nozīmē, ka čujs ir spēcīgs, TAČU ir reizes, kad zināšanas vajag vairāk nekā mans čujs spēj dot. Tad jāmeklē zinoša cilvēka padoms.