Nezinu, vai tās ir ilgas pēc jūras tuvuma.. (tagad manas iepriekšējās mājas liekas ārkārtīgi tālu un jūra tāpat) vai kādas citas ilgas, bet te būs mans kuģu stāsts. Baudiet un priecājieties kopā ar mani. Galvā var paskandināt “Autobuss debesīs” dziesmu par baltajiem kuģiem, kuru taures kā elefantiem. Izrādās, viņi dzied par maniem kuģiem.
Kad ziema vēl nav cauri un ir pavasaris
Ar šķiņķi banāniem un arī desas luņķiem.
Es dienās klaiņoju, bet naktīs sapņoju
Par siltu vasaru un lieliem baltiem kuģiem.
Tie stalti slīd pa veco slidotavu
Un karodziņi šķind kā kannas pienotavā
Un noilgojies lācis tērpis zaļā
Jā
Fantāzijas upēm vāki vaļā…
Kuģu stāsts
Published by
ačumeķ… tincii neko vairs nesaka, viņa tikai skatās un patīk
Laikam jau nedrīkst teikt, ka sākumā, kad bija izveidots tikai atspiedums… tas viss bija paredzēts uz ārā mešanu :D Labi, ka esmu iemācījusies drusku savaldīties.