Viņa vienmēr pārsteidz ar pieteikumiem un aprakstiem. Ir solījusies mani pārcelt uz dzīvi jūras krastā, ierādīt istabu un panākt to, ka rotāju tikai viņu. Saņemot katru viņas vēstuli, es smaidu.
Šoreiz sprādzītei jākļūst par neredzamu batutu, jābūt pavasarīgai un jāizstaro kāda īpaša sajūta.
Nezinu, vai trāpīju, bet lai tā būtu kūciņa pēc sešiem. Jūs taču ļoti labi zināt, ka šeit kalorijas neviens neskaita. Pie manis kalorijas svin!
kada telepatiska Tu – es tieši šodien uz Imajica lapas malam neapzinati zimeju kukas gabalinus ar dzerveniti vidu – tadus trissturainus :) lai gan vispar neesmu saldumu cilveks – un tad teja e-pasta ar kuku – skaisti, tiesam skaisti :) lai viegli back to reality (i mean office)
Burve :D
Rītdiena mani drusku baida.
Turiet buru, es – kruķus :D
Kūkas katrā laikā :) bet sprādzīte lieliska… būs laikam man ar jāuzraksta kādu pieteikumu… uzprasīšanos… stājos rindā :))
Paldies! Tad Tev jāraksta man e-pasts ar pieteikumu, kurā apstāstītas Tavas vēlmes un lieta darīta.
Un tu iedomājies- es taču sacirtošu matus ar lokšķērēm, uzkrāsošu lūpas un dejošu, dejošu, dejošu…Paldies, Kni!
Redziet, es taču teicu, ka viņa ir forša! =)
Pilnīgi acu priekšā uzreiz aina – Siguldas gravas, svētdiena, spoža saule, zilas debesis, tikko nokusis pēdējais sniegs un tur jau viņas ir – zilās vizbulītes! :)
Es ar neatteiktos no tādas kūciņas… vai meitenei manos gados tas jau būtu nepieklājīgi? štrunts, gribu!