Lapsa melnā

Piektdienas vakarā piesēdos pie galda, atvēru kastīti un smējos balsī. Man bija visas krāsas, tikai ne tās, kuras patiešām vajadzēja. Ne kripatiņas melnā, ne baltā. Nekā. Sporta pēc šo to palipiāju no vecrozā, kurš sajaukts ar perlamutra balto, visu samīcīju kopā un noteicu: šovakar nebūs.

Sestdienas vakarā, atteikusies no koncerta, ķēros pie darba, taču jau sagatavojusies. Bruņojusies ar melno krāsu tik, cik uziet. Lapsa! Ir mazliet jocīgi ziloņu sezonu atsākt ar lapsu, bet ir tas brīdis, kad ir svarīgi sākt, jo citādi, nesākot ar lapsu, neturpinās ar ziloņiem.

Te nu tā ir. Melna un ar sīkām detaļām, kuru salikšanai apbruņojos ar uz brīdi novārtā atstāto pacietību. Pat atstes diedziņus sākotnēji vēsā mierā biju sākusi likt uz otru pusi. Attapos, kasīju nost un sāku visu no sākuma.

Gurna daļas veidošanai izmantots manikīra komplekta rīks.

Lapsa ir gatava paildzināt vasaru un jau oktobra sākumā tās saimniecei doties līdzi uz Itāliju. Šobrīd tā jau ir padarīta par piekariņu, kura ķēdīti galā rotā metāla pūcīte.

Lai silti!